Lenteņi
- Plakantārpu tipa parazītiski tārpi ar lentveida ķermeni, izraisa cestodozes (helmintozes).
- Vairāk nekā 1500 sugu parazitē noteiktu sugu dzīvniekos un arī cilvēkā. Parazītiskā dzīves veida dēļ lenteņi nav ne gremošanas kanāla, ne maņu orgānu, barības vielas no saimnieka organismā tie uzņem ar visu ķermeņa virsmu.
- Lenteņi ķermenis sastāv no posmiem (proglotīdiem), kuru skaits variē atkarībā no sugas, parazīta vecuma un citiem faktoriem.
- Ķermeņa priekšgalā ir galva (skolekss), kas nepārsniedz kniepadatas galviņas lielumu, uz tās — piestiprināšanās orgāni, aiz galvas lenteņa ķermenis sašaurinās un pāriet kakliņā,. tur veidojas jauni posmi, kas pakāpeniski paplašinoties, pāriet lenteņa ķermenī, posmi parasti ir četrstūraini.
- Lenteni klāj kutikula, zem kuras atrodas izkaisītu šūnu slānis un vairākkārtu muskuļslānis, posma iekšējā daļā ir irdenie saistaudi — parenhima, kurā atrodas nervu, izvadorgānu un hermafrodītiska tipa dzimumorgānu sistēma.
- Nervu sistēmu veido mezglu pāris galvā un vairāki nervu pāri, kas stiepjas uz ķermeņa pakaļējo galu. Lenteņi visbiežāk attīstās ar 2 vai vairāku saimnieku maiņu, pieauguši tie parasti mitinās saimnieka (cilvēka vai dzīvnieku) zarnās, kāpuri — starpsaimnieka ķermeņa dobumā vai audos un orgānos. Retums gadījumos viss lenteņi attīstības cikls noris bez starpsaimnieka, piemēram, pundurlentenim — cilvēka organismā.
- Dažreiz cilvēks var būt starpsaimnieks (ehinokokam, alveokokam, cūkas lentenim).
Latvijas iedzīvotājiem konstatētas šādas lenteņu sugas:
- vērša (taeniarhynchus saginatus)
- cūkas lenteņi (taenia solium), kuri ierosina tenidozes,
- platais jeb zivju lentenis (diphvllobothrium latum) — ierosina dililobotriozi,
- pundurlentenis (hymenolepis nana)
- žurku lentenis (h. Diminuta) — himenoiepidozi,
- ehinokoks (echinococcus granulosus) — ehinokokozi.