<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Lepra – spitālība

Lepra – spitālība

  • Hroniska vispārēja infekcijas slimība, kas bojā galvenokārt ādu un nervu sistēmu.

Cēlonis

  • Ieros ir spitālības nūjiņa (mycobacterium leprae horninis). Spitālība izplatīta visā pasaulē, galvenokārt Ķīnā, Indijā, Āfrikas un Dienvidamerikas valstīs. Endēmisko zonu iedzīvotāju vairākumam pret spitālību ir dabiska imunitāte.
  • Ar spitālību var saslimt pēc ilgstoša un cieša kontakta ar spitālības slimnieku, bet arī šādos apstākļos nesaslimst visi. Spitālības nūjiņas, iekļuvušas organismā caur bojātu ādu vai gļotādu, izplatās tālāk gar nerviem un pa limfas ceļiem.
  • Inkubācijas periods parasti ir 3 — 7 gadi, klīniskās parādības mēdz sākties pēc smagas fiziskās vai psihiskās traumas, akūtas infekcijas slimības un tamlīdzīgi.

Simptomi

  • Pirmās pazīmes ir izsitumi (plankumi, mezgliņi vai mezgli) ādā un gļotādā, kā arī jušanas traucējumi.
  • Smagas (lepromatozas) spitālības formas slimniekiem izsitumi lokalizējas locekļu un sejas ādā, vieglas (tuberkuloidālas) formas slimniekiem — jebkurā ādas vietā, neārstētiem lepromatozās spitālības formas slimniekiem izsitumi kļūst masīvi, izkropļojoši, sejā veido lauvas ģīmi, gļotādā un uz locekļiem var rasties čūlas, balss aizsmok, slimnieks runā čukstus.
  • Bojājas arī acis, rodas radzenes apduļķojums, varavīksnenes iekaisums, acs ābola atrofija, stipri pasliktinās redze, nervgaļu bojājumi rada jušanas traucējumus, kas sākas ar pavājinātu uztveri, tad pavājinās sāpju uztvere, beidzot — tauste.
  • Neārstētiem slimniekiem pilnīgi zūd ādas jutība, iestājas anestēzija (nejutība), nervu bojājums rada stipras sāpes un dažādas trofiskas pārmaiņas locekļos, muskuļu atrofiju, kaulu un locītavu deformācijas, čūlas, dažkārt tiek skarti arī iekšējie orgāni (nieres, aknas, plaušas, iekšējās sekrēcijas dziedzeri).
  • Lēna slimības norise mijas ar saasinājuma periodiem, ja spitālība neārstē, tā ilgst pat gadu desmitiem, slimības gaitā āda atrofējas un rodas smagi locekļu izkropļojumi.
  • Tuberkuloidālas spitālības norise ir vieglāka, izsitumu maz, acis un iekšējie orgāni bojājas reti, šī slimības forma rodas cilvēkiem ar lielām vispārīgajām un audu aizsardzības spējām. Spitālība nūjiņas izdala tikai lepromatozās spitālība formas slimnieki.

Ārstēšana

  • Mūsdienās slimnieki tiek sekmīgi ārstēti un izveseļojas, izmanto vispārspēcinošus, nomierinošus, pretiekaisuma, pretsāpju u.c. līdzekļus, fizioterapijas metodes, reparatīvas ķirurģiskas operācijas, darba terapiju. Slimnieki, kas var inficēt citus cilvēkus, ārstējas speciālā uzraudzībā.

Profilakse

  • Visi spitālības slimnieki ir speciālā uzskaitē, smagas spitālības formas slimniekus izolē, ar slimnieku saskarē bijušo personu veselības stāvokli pārbauda divreiz gadā.