Liesa
- Asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns, mīksts iegarenas formas nepāra veidojums kreisajā paribē.
- Lielums ļoti mainīgs atkarībā no asins daudzuma liesā, pieaugušam cilvēkam vidēji liesas garums ir 12 cm, platums 7 cm, biezums 4 cm, masa 150 — 200 grami, normāli tā nav sataustāma.
- Liesa ietverta saistaudu kapsulā, kurā ir daudz elastīgo šķiedru un nedaudz gludo muskuļaudu, no kapsulas liesā ieiet saistaudu starpsienas, starp tām atrodas sarkanā un baltā liesas pulpa, kuras pamatu veido retikulārie audi.
- Sarkanā pulpa izvietota difūzi pa visu liesu, tās retikulāro audu cilpās ir daudz eritrocītu, tāpēc liesa ir sarkana. Sarkanās pulpas masā gaišu, iegarenu vai apaļu punktiņu veidā ir izkaisīta baltā pulpa, Tajā ir daudz limfocītu, kas tur attīstās. Liesu baro liesas artērija, venozās asinis pa liesas vēnu aizplūst uz vārtu vēnu.
- Liesas asinsrite ir diezgan sarežģīta, jo tās asinsvadu sienās ir īpaši veidojumi, kas asinsvadus var noslēgt un tā regulēt asins pieplūdi vai aizplūdi.
- Embrionālās attīstības laikā liesā attīstās visi asins formelementi, bet pēc piedzimšanas — tikai agranulocīti (bezgraudainie leikocīti), bez tam liesā rodas imūnvielas, notiek svešķermeņu un mikroorganismu fagocitoze, noārdās vecie eritrocīti.
- Noārdīšanās procesā atbrīvojusies dzelzs tiek izmantota jaunu eritrocītu attīstībai sarkanajās kaula smadzenēs, bet hemoglobīns — žults pigmenta bilirubīna veidošanai.
- Visas svarīgās liesas funkcijas var veikt arī citi orgāni ( limfmezgli, aknas), tāpēc nepieciešamības gadījumā cilvēks var dzīvot bez tās.
Liesas uzbūve:
- mugurējais gals;
- augšējā mala;
- priekšējais gals;
- liesas vēna;
- liesas artērija;
- apakšējā mala;
- liesas vārti