Limfātiskās sistēmas ļaundabīgie audzēji

Limfātiskās sistēmas ļaundabīgie audzēji

  • Veidojas limfvados, limfmezglos, kā arī dažādos limfoidālo audu sakopojumos, tie sastopami samērā reti.

Cēlonis

  • Cēloņi neskaidri, pārmaiņas organisma hormonālajā līdzsvarā, varbūt arī kāds vīruss.

Simptomi

  • Gigantofolikulārā limfoma — noteiktas grupas limfmezglu (kakla, paduses vai cirkšņa) hroniska palielināšanās 3 — 10 cm diametrā, mezgli ieapaļi, labi norobežoti,
  • Retikulosarkoma — audzējs, kas biežāk skar kakla limfmezglus un rīkles limfoidālos audus, loti reti novērojama izolēta kāda atsevišķa orgāna retikulosarkoma, saslimst galvenokārt jauni cilvēki.
  • Limfosarkoma skar kādu limfmezglu grupu vai arī atsevišķu orgānu, piemēram, kuņģi, raksturīga audzēja agrīnā izplatība apkārtējos audos un to infiltrācija.
  • Limiogranulomatoze skar galvenokārt limfmezglus un liesu, mandelēs reizēm var izveidoties ļaundabīgs audzējs, limfoepitelioma, kas limfātiskās sistēmas elementus skar tikai sekundāri.
  • Pēc ārējām izpausmēm pie limfātiskās sistēmas ļaundabīgo audzēju grupas var pieskaitīt arī tās leikožu formas, kas saistītas ar limfmezglu palielināšanos, piemēram, limfoleikozi.

Ārstēšana

  • Atkarīga no procesa plašuma, lokalizācijas un audzēja rakstura. Daži audzēji, piemēram, limfosarkoma, ir ļoti vārīgi pret apstarošanu, citos gadījumos nepieciešama operācija, parasti operāciju kombinē ar apstarošanu vai pretvēža ķīmisko preparātu lietošanu, ja operēt nav iespējams vai nav ieteicams, lieto staru (limfosarkomas, limfogranulomatozes u.c. gadījumos) vai ķīmijas terapiju.
  • Ģeneralizētu formu ārstēšanā izmanto medikamentozo terapiju, kombinējot ķīmiskos preparātus ar hormonu preparātiem.

Profilakse

  • Laikus radikāli jāārstē hroniski limfmezglu iekaisumi, ilgstoši palielināti limfmezgli nereti jāoperē.