Masalas

• Masalas ir ļoti lipīga vīrusu infekcijas slimība. Masalas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Iespējamība saslimt ar masalām ir jebkuram bērnam, kā arī pieaugušajam, kurš ir nonācis kontaktā ar saslimušo un iepriekš nav slimojis ar masalām, kā arī nav vakcinēts pret masalām. Masalas var būt ļoti nopietna saslimšana, jo tās var norisēt ar smagām komplikācijām.

Cēlonis

• Masalu vīruss izplatās ar gaisa pilieniem, kas rodas inficētajai personai klepojot vai šķaudot. Vīrusus saturoši pilieni var palikt gaisā vairākas stundas, bet uz virsmām līdz divām stundām. Saslimušais ir bīstams apkārtējiem neilgi pirms slimības simptomu parādīšanās līdz ceturtajai dienai pēc izsitumu parādīšanās. Ir aprēķināts, ka viens saslimušais ar masalām var inficēt 8 līdz 15 personas.

Riskam pakļautās personas:

• Pieaugušiem masalas noris smagāk nekā bērniem.
• Visvairāk riskam pakļautas personas, kuras nav vakcinētas pret masalām un nav tās izslimojušas. Asins analīzes var parādīt, vai jūs esat vakcinēts pret masalām vai arī esat tās pārslimojis.

Simptomi

• Simptomi parasti parādās pēc 10 – 12 dienām pēc inficēšanās, kas sākotnēji atgādina saaukstēšanos – pēkšņs sākums ar iesnām, klepu un drudzi. Acis kļūst sarkanas un jūtīgas pret gaismu. Slimībai progresējot, parasti no trešās līdz septītajai slimības dienai, temperatūra var sasniegt 39-41 °C, un parādās sarkani izsitumi, kas ilgst no četrām līdz septiņām dienām. Izsitumi sākas uz sejas un pēc tam izplatās pa visu ķermeni. Uz smaganām un vaigu iekšpuses var parādīties mazi balti plankumiņi (Koplika plankumi).

Komplikācijas

• Visbiežākās masalu komplikācijas ir vidusauss iekaisums, caureja un pneimonija. Apmēram 1 no 1000 masalu pacientiem rodas iekaisums smadzeņu audos (encefalīts). Masalas ir īpaši bīstamas grūtniecēm, jo var izraisīt augļa bojāeju vai priekšlaicīgas dzemdības.

Ārstēšana

• Masalas tiek diagnosticētas, ņemot vērā raksturīgos klīniskos simptomus un laboratorijas testa rezultātus.

• Masalām nav specifiskas ārstēšanas. Lielākā daļa atlabst, izmantojot simptomus atvieglojošu ārstēšanu, tai skaitā šķidruma lietošanu un pretdrudža līdzekļus. Antibiotikas nav efektīvas pret masalu vīrusu, bet tās bieži izmanto komplikāciju gadījumā, lai ārstētu sarežģītas sekundārās bakteriālās infekcijas, kā pneimoniju un vidusauss iekaisumu.

• Ja esat bijis kontaktā ar masalām inficētu personu vai, ja jūs domājat, ka jums ir masalas, jums vajadzētu vērsties pēc palīdzības pie sava ģimenes ārsta, piesakot mājas vizīti, lai izvairītos no citu personu inficēšanas. Ja jūs pēc palīdzības vēršaties ārstniecības iestādē, pirms ieiešanas iestādē aizklājiet muti un degunu, lai samazinātu risku inficēt citus.

• Ja esat bijis kontaktā ar masalām inficētu personu un neesat vakcinēts (vai arī neatceraties vai esat vai nē), saslimšanu var novērst veicot vakcināciju pret masalām, ja tā veikta neilgi pēc saskares ar slimnieku (maksimums 72 stundas pēc kontakta). Zīdaiņiem un personām ar imūndeficītu, kā arī grūtniecēm var tikt apsvērta imūnglobulīna lietošanu pirmo 6 dienu laikā pēc kontakta.

Profilakse

• Vienīgā aizsardzība pret masalām ir vakcinācija.

• Parasti izmanto kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu. Maksimālai aizsardzībai nepieciešamas divas vakcīnas devas. Latvijā un citās Eiropas valstīs bērnu vakcinācijas kalendārs paredz divas MPR (vakcīna pret masalām, epidēmisko parotītu un masaliņām) potes.

• Pirmo poti bērns saņem 12–15 mēnešu vecumā, bet revakcinācija tiek veikta septiņu gadu vecumā. Masalu uzliesmojuma gadījumā vakcinācija bērniem tiek uzsākta agrākā vecumā.

• Zīdaiņus būtu nepieciešams vakcinēt ar pirmo devu 6 – 9 mēnešu vecumā, ja jādodas ceļojumā uz valstīm, kur ir augsts masalu inficēšanās risks. Vakcīna ir droša un efektīva un parasti tai ir ļoti maz blakusparādības. Ir ziņots par vieglām reakcijām, piemēram, drudzi, apsārtumu vai pietūkumu injekcijas vietā.

• Dažiem vakcīnas saņēmējiem izveidojas viegli masalām līdzīgi izsitumi, kuri izzūd 1 līdz 3 dienu laikā.