Matu izkrišana
- Matu slimība, kas ir ādas vai vispārējo organisma slimību izpausme.
- Matu izkrišana var būt daļēja vai pilnīga, slimība var radīt atsevišķus kailus laukumus galvas matainajā daļā vai arī aptvert visu galvas vai pat visu ķermeņa ādu.
Cēlonis
- seboreja,
- smagas infekcijas slimības,
- saindēšanās,
- vielmaiņas un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi,
- nervu slimības u.c.
- Matu trūkums var būt iedzimts, šādā gadījumā bērns piedzimst bez matiem vai arī ar pūkām galvas matu, uzacu un skropstu vietā, vēlāk tās izkrīt, vienlaikus ir arī nagu, zobu un ādas attīstības traucējumi, slimība ir reta, parasti vērojama vairākās paaudzēs.
- Fizioloģiskā jeb vecuma matu izkrišana, kas nepārtraukti progresē, rodas sakarā ar vecuma fizioloģiskām pārmaiņām iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbībā, šā perioda iestāšanās atkarīga no iedzimtības īpatnībām, cilvēka vispārējā veselības stāvokļa un dzīves veida.
- Dažreiz matu izkrišana vērojama jau 30 — 35 gadu vecumā, izkritušo matu vietā jauni mati vairs nerodas, it sevišķi pakausī, un veidojas plikgalvība.
- Vīriešiem mati parasti sāk izkrist pieres apvidū (piere kļūst platāka un augstāka) vai arī pakausī, vienlaikus pastiprinās rupju matu augšana ausīs, degunā, uzacīs, sievietēm parasti vērojama vispārēja matu paretināšanās, var pastiprināties apmatojums uz sejas (matainība).
- Priekšlaicīga matu izkrišana visbiežāk ir seborejas sekas, sievietēm sākas matu paretināšanās, bet vīriešiem mati sāk izkrist virs deniņiem vai pakausī (tāpat kā fizioloģisko matu izkrišana gadījumā).
- Matu izkrišana var rasties arī, matus mehāniski traumējot, piemēram, ja ilgstoši nēsā ļoti nostieptus un pakausī cieši sasietus matus. Vispārēju matu izkrišana var radīt sifiliss, čūskas kodums, furunkuloze u.c. slimības, pēc izveseļošanās apmatojums atjaunojas.
- Iegūtās perēkļainās matu izkrišana gadījumā galvas matos (vai arī bārdā, ūsās, uzacīs, padusēs) rodas apaļi vai ovāli kaili laukumi bez iekaisuma pazīmēm, sākumā tie ir 2 — 3 cm diametrā, vēlāk paplašinās un saplūst kopā. Slimība ilgst no 2 mēnešiem līdz 1.5 — 2 gadiem, pēc tam mati ataug.
- Bezmatu laukumi, kuros mati neataug, rodas, ja cilvēks slimo ar kraupi, hronisko trihofītiju, sarkano vilkēdi, sklerodermiju, kā arī pēc intensīva apstarojuma ar jonizējošo starojumu, ja tas izraisījis matu folikulu atrofiju.
Ārstēšana
- Iedzimtu matu trūkumu nevar izārstēt.
- Iegūtās matu izkrišana ārstēšana atkarīga no tās cēloņiem, lieto medikamentus, kas veicina matu augšanu, a, b1, b2, b12, c, e vitamīnus, apstarošanu ar ultravioleto starojumu, ādas masāžu, kairinošas ziedes, kas uzlabo ādas vielmaiņu.
Profilakse