Mēle

• Muskuļains, ar gļotādu klāts orgāns, kas piedalās barības sasmalcināšanā, norīšanā un artikulētu skaņu veidošanā.

• Mēli veido īstenie mēle muskuļi, bet ar galvaskausa kauliem to savieno mēles skeleta muskuļi. Muskuļu savstarpēji koordinētās kustības nodrošina mēle kustību daudzveidību. Mēlei ir galotne, ķermenis un sakne, mēles priekšējā daļa ir brīva, bet mugurējā saistīta ar mēle kaulu, mēle apakšējo virsmu ar mutes dobuma apakšējo sienu saista gļotādas kroka — mēles saitīte, ja tā ir ļoti īsa, mēle kustības ir ierobežotas un traucē artikulētu skaņu veidošanu.

• Mēles augšējā virsmā — mēles muguriņā atrodas gļotādas veidojumi — kārpiņas, kas dod mēlei samtainu izskatu.

• Izšķir vairākus kārpiņu veidus.

• Diegveida kārpiņas izkaisītas pa visu mēles galotni un ķermeni, sēņveida kārpiņu ir vairāk mēles galotnē starp diegveida kārpiņām, vaļņveida kārpiņas starp mēles ķermeni un sakni sakārtotas V burta veidā, lapveida kārpiņas atrodas uz mēle sānmalām un labāk attīstītas bērniem, diegveida kārpiņas ir taustes kārpiņas, pārējās — garšas kārpiņas.

• Saldo garšu vislabāk uztver mēles gals, rūgto — vaļņveida kārpiņu rajons, bet skābo — kārpiņas mēles vidusdaļā. Mēles saknes augšējā virsmā kārpiņu nav, tur atrodas mēles mandele. Daudzu gremošanas trakta, kā arī infekciju slimību agrīnajās stadijās vērojamas pārmaiņas mēles gļotādā, tam ir svarīga nozīme šo slimību diagnostikā.

Mēle:

• mēles sakne;
• mēles mandele;
• vaļņveida kārpiņas;
• lapveida kārpiņas;
• sēņveida kārpiņas;
• diegveida kārpiņas;
• mēles ķermenis;
• mēles galotne.