Miegs
- Nervu sistēmas darbības diennakts ritma izraisīts organisma stāvoklis, kurā intensīvi atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
- Miegs saistīts ar smadzeņu stumbra miega centru darbības strauju pastiprināšanos, ko nosacīti reflektoriskā ceļā izraisa diennakts periodiskums, kā arī cilvēkam ierastā miega situācija, tāpēc tiek nobloķēti vadošā psihes orgāna — galvas smadzeņu garozas nervu sakari ar maņu orgāniem un zemgarozas tonizējošajām struktūrām (retikulārā formācija, limbiskā sistēma), tādējādi plaši garozas apvidi nonāk kavēšanas stāvoklī, pavājinās garozas kontrole pār zemgarozas nervu centriem un izslēdzas ar apziņu saistītā psihiskā darbība, tas sekmē nervu sistēmas pārslēgšanos uz organisma iekšējās vides norišu regulēšanu.
- Ir vairākas miega stadijas.
- Iemigšanas stadijā izbeidzas nomodam raksturīgie smadzeņu garozas elektriskās aktivitātes a ritmi, zūd cilvēka kontakts ar apkārtni.
- Dziļā miega stadijā dominē garozas elektriskās aktivitātes lēnie — 6 ritmi, tāpēc šo stadiju bieži dēvē par lēno miegu.
- Mazāk dziļajā miega stadijā lēnos ritmus nomaina daudzveidīgi ātrāki ritmi, tāpēc to dēvē par ātro miegu, notiek intensīva audu vielmaiņas, orgānu darbības, kā arī smadzeņu nervu darbības pārkārtošanās, sagatavošanās nākamajam nomoda periodam, bieži rādās sapņi, kurus veicina kairinājumi un ietekmes, kas saistītas ar iekšējo orgānu norišu pastiprināšanos un skeleta muskulatūras, cīpslu un locītavu saišu spēju atslābumu.
- Nakts miegs sastāv no 3 — 5 cikliem, katrs no tiem sākas ar lēno miegu un noslēdzas ar ātro miegu, ja kāda cikla norisi traucē, nākamajā naktī attiecīgais cikls pagarinās, atsevišķas bezmiega naktis tiek kompensētas ar miega ciklu pagarināšanos nākamajās naktīs.
- Mākslīgi uzturēts ilgstošs bezmiegs parasti rada dažādus vielmaiņas un nervu darbības traucējumus. Apmēram 20% veselu jaunu cilvēku un 38% veselu vecāku cilvēku sūdzas par miega traucējumiem (bezmiegs).