Mikoplazmoze

Mikoplazmoze

  • Infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganisms mikoplazma (mycoplasma pneumoniae) un kam raksturīgs elpošanas ceļu iekaisums, paaugstināta t° un intoksikācija.

Cēlonis

  • Infekcijas avots ir slims un pārslimojis cilvēks, kas vairākus mēnešus var saglabāt ierosu elpošanas ceļos. Infekcija izplatās pilieninfekcijas ceļā ilgstoša kontakta gadījumā, inkubācijas periods ir 1 — 3 nedēļas.

Simptomi

  • Slimība var norisināties kā akūta respiratoriska slimība, smagākos gadījumos veidojas plaušu karsonis un pleirīts.
  • Mikoplazmoze sākas pakāpeniski ar iesnām, t° paaugstināšanos, galvassāpēm, sāpēm locītavās un krūtīs, intoksikāciju, stipru klepu bez krēpām, svīšanu.
  • Slimniekiem raksturīga sārta sejas āda, konjunktivīts, apsārtusi žāvas gļotāda, var būt arī palielinātas aknas, plaušu karsonis ieilgst 4 — 6 nedēļas, retāk 3 — 4 mēnešus.

Ārstēšana

  • Mikoplazmozi ārstē ar medikamentiem, slimnieka izolēšana, ar slimo saskarē bijušo cilvēku novērošana.