Mioma

Mioma

  • Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļš, ar pacietu konsistenci.

Cēlonis

  • Traucējumi embrionālās attīstības gaitā, dzemdes miomas gadījumos — iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi. Mioma attīstās gan no gludās muskulatūras (leiomioma), gan no šķērssvītru muskulatūras (rabdomioma).
  • Leiomioma var rasties izvadorgānos, dzimumorgānos (īpaši dzemdē), kuņģa un zarnu sienās.
  • Rabdomioma ir ļoti reta, reizēm sastopama sirds muskulatūrā, ja miomai ir daudz saistaudu elementu, to sauc par fibromiomu.

Simptomi

  • Mioma var radīt nopietnus traucējumus organismā (asiņošana, mazasinība, zarnu aizsprostojums) vai pārveidoties ļaundabīgā audzējā (sarkoma),

Ārstēšana

  • Nepieciešama radikāla ārstēšana — operācija, nereti vajadzīga dzemdes amputācija, kuņģa vai zarnu rezekcija, reizēm (virspusēja mioma) var aprobežoties ar audzēja izlobīšanu.