Mutes dobuma vēzis

• Mutes dobuma vēzis lokalizējas mutes gļotādā un mēlē. Visbiežāk saslimst vīrieši 40 — 65 gadu vecumā.

Cēlonis

• Tā attīstību veicina mutes dobuma higiēnas neievērošana, slimi zobi, nepiemērotas, kustīgas zobu protēzes, smēķēšana, termiski mutes gļotādas kairinājumi, alkohola lietošana, vēždraudes slimības — gļotādas čūlas, saplaisājumi, leikoplakijas, papillomas.

• Pēc audzēja formas izšķir papillāro (bārkstveida), mezglveida  un čūlveida mutes gļotādas vēzi. 18% gadījumu tas vienlaikus sākas vairākās gļotādas vietās.

Simptomi

• Raksturīgākās pazīmes ir gļotādas sacietējumi ar iekaisuma valnīti, erozija un saplaisājumi, kas rada sāpes, ja atver muti vai ēd (sāpes var izstarot uz ausīm, zobiem). Galvassāpes, mutes smakošana. Ja audzējs ieaug mēles saknē, rodas rīšanas un runas traucējumi. Mēles vēzis parasti lokalizējas uz mēles malām, mēles muguras, reti mēles saknē,  veidojas sastrutojumi, rodas neirītiskas sāpes, pastiprināta siekalu atdalīšanās.

Ārstēšana

• Ārstē ķirurģiski, kā arī ar ķīmijas un staru terapiju.

Profilakse

• Jāievēro mutes dobuma higiēna, nedrīkst smēķēt, lietot alkoholu, laikus jāārstē zobi un gļotādas hroniskie Iekaisumi.