Mutes smakošana

Cēlonis

• To parasti izraisa gāzveida vielas, kas rodas, organiskajām vielām, galvenokārt olbaltumvielām, noārdoties un pūstot mutes dobumā.

• Pūšanas process notiek tajās vietās, kur paliek ēdiena atliekas (zobstarpas, bojāti zobi, lielas zobakmens nogulsnes, slikti pieguļošu plombu un mākslīgo kroņu malas, nekoptas izņemamās protēzes).

• Pūšanas procesu veicina mutes dobuma gļotādas slimības (gļotādas, mēles un smaganu iekaisumi, parodontoze), pavājināta siekalu izdalīšanās, kas mazina mutes paštīrīšanos, pastiprināta mikroorganismu vairošanās mutes florā, ja mutes dobums netiek kopts, cilvēki bieži vien nemana savas mutes smakošanu, dažreiz jūt rūgtenu garšu mutē.

• Mutes smakošana var būt saistīta ar hronisku iekaisumiem mandelēs, rīkles gļotādā, deguna blakusdobumos, kā arī ar smakojošām iesnām — ozēnu, strutojošiem procesiem plaušās, aizcietējumu, zarnu parazītiem, kuņģa un zarnu slimībām, anēmiju.

• Smagos aknu un nieru slimību, kā arī cukura diabēta gadījumos caur plaušām var izdalīties vielmaiņas gāzveida produkti, arī normālā vielmaiņā, lietojot uzturā dažus produktus (ķiplokus, sīpolus, rutkus), alkoholiskus dzērienus, medikamentus, izelpotajam gaisam var piejaukties klāt gāzes, kas rada specifisku mutes smakošanu, smēķētājiem tabakas smakai pievienojas sadalīšanās produktu smaka, ko rada viņiem raksturīgais rīkles gļotādas hronisks iekaisums.

• Mutes smakošana var rasties pēc saindēšanās ar ķīmiskām vielām, dažu infekcijas slimību laikā, badošanās vai garīga sasprindzinājuma laikā, pēc smagas piepūles.

Ārstēšana

• Ārstē pamatslimību, ja mutes smakošanas cēlonis ir mutes dobumā, pareizi jātīra zobi un jākopj mutes dobums (zobu kopšana), jāveicina siekalu izdalīšanās, ostot vai ēdot skābas uzturvielas (citronu), arī garšvielas (ieteicamas vecākiem cilvēkiem, kam ir mutes sausums), jāsamazina mikrobu daudzums mutes dobumā, skalojot to ar sālsūdeni, kumelīšu vai salviju tēju vai dzeramās sodas šķīdumu (stipri dezinficējoši līdzekļi var mainīt normālo mutes gļotādas floru).