Nātrene – (latīņu – urticaria)

• Nātrene ir slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādas) izsitumi un nieze. 
• Nātrene var būt akūta un hroniska. 
  Akūtā nātrene parādās ļoti strauji un ilgst no dažām minūtēm līdz vairākām stundām. 
  Hroniska nātreneilgst mēnešiem un bieži atkārtojas. 

Cēlonis

• Ja nātrene lokalizējas dziļi zemādā un daļēji arī gļotādā, parasti skarot seju un kaklu, to sauc par Kvinkes tūsku. nātrene ir alerģiskas dabas un rodas sakarā ar pārmaiņām organisma reaktivitātē. 
• Nātrenes izraisītāji jeb alergēni var būt ļoti dažādi: medikamenti — antibiotikas, sulfanilamīdi, B grupas vitamīni, uzturlīdzekļi — zemenes, olas, vēži, zivis, konservi infekcijas perēkļi organismā, sevišķi žults izvadceļos, parazitāras slimības — askaridoze,malārija, ieelpotas vielas — smaržas, odekoloni, ķīmiskie aerosoli, ziedputekšņi, fizikāli kairinātāji — visbiežāk ultravioletais starojums (piemēram, saules staru iedarbība) un aukstums, kukaiņu — bišu, lapseņu, sirseņu, blusu, blakšu, odu un dunduru dzēlumi. Nātrenes attīstībā liela nozīme ir uztraukumam, garīgai pārpūlei, kas aktivē slimības gaitu. 
• Nātrene var būt pavadsimptoms kolagenozei, ļaundabīgam audzējam, cukura diabētam, aknu un nieruslimībām, serumslimībai, siena drudzim. 

Simptomi

• Izsitumi un nieze (raksturīga nātres dzēlumiem).

Ārstēšana

• Lieto prethistamīna līdzekļus, efedrīnu, adrenalīnu, hormonu preparātus, kā arī vakcīnas, kas satur ļoti mazas nātrenes izraisošo faktoru devas. 

Profilakse

• Jāvairās no kaitīgiem faktoriem, kā arī laikus jāārstē slimība, kas var izraisīt nātreni.