<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Neirodermīts

Neirodermīts

  • Samērā bieži sastopama alerģiska, hroniska ādas slimība, kam tieksme atkārtoties pēc psihiskiem pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī tad, ja uzturā lieto kairinošas vielas, saldumus.

Cēlonis

  • Daļai neirodermīta slimnieku ir patoloģiskas pārmaiņas nervu sistēmā, iekšējās sekrēcijas dziedzeros, kuņģī, zarnās, aknās, turklāt, saasinoties iekšējo orgānu slimībai, pastiprinās arī neirodermīts . Dažreiz neirodermīts var būt kopā ar bronhiālo astmu. Liela daļa slimnieku bērnībā slimojuši ar ekzēmu vai niezuli. Neirodermīta attīstībā nozīme ir arī iedzimtībai.

Simptomi

  • Slimības sākumā ir intensīva lēkmjveida nieze, kas pastiprinās naktī, kā arī siltumā, vēlāk uz ādas rodas izsitumi.
  • Izšķir norobežoto un difūzo neirodermītu.
  • Norobežotā neirodermīta gadījumā nieze un izsitumi lokalizējas kādā norobežotā ķermeņa daļā, visbiežāk sejā, kakla mugurpusē, augšstilbu iekšējā virsmā, paceles bedrītē, ap dzimumorgāniem un anālo atveri.
  • Slimniekam kasoties, bojātajās vietās āda kļūst raupja, sausa, neelastīga, tumšāka, ķermeņa augšdaļā āda bojātajās vietās ir brūngansārta, lejasdaļā, sevišķi uz kājām — sārti violeta, retos gadījumos tā ir balta — bez pigmentācijas (baltais neirodermīts).
  • Difūzais neirodermīts skar plašas ķermeņa virsmas — rokas, kājas, vidukli, reizēm visu ādu. Pēc ilgstošas kasīšanās āda pārklājas ar asiņainām krevelītēm, jo nieze mazinās vai izzūd, ja traumē ādas virskārtu, līdz rodas sāpju sajūta.
  • Traumētai ādai izzūd aizsargspēja pret mikrobiem, tāpēc bieži pievienojas strutojošā infekcija (furunkuloze u.c), raksturīgi ir uzlabošanās periodi, sevišķi vasarā vai tad, kad slimnieks nokļūst dienvidos.

Ārstēšana

Vispārēja un lokāla.

  • Norobežotais neirodermīts ārstēšanai padodas samērā viegli, lieto siltas peldes, apstarošanu ar ultravioleto starojumu, ziedes, sēru, hormonu preparātus.
  • Difūzā neirodermīta ārstēšana ir individuāla. Vislabākos panākumus var gūt, ja novērš iekšējo orgānu un nervu sistēmas darbības traucējumus, bieži neirodermīts izzūd, slimniekam mainot klimatiskos apstākļus. Pēc ārsta norādījuma jālieto medikamentus, vitamīnus, hormonu preparātus, jāievēro diēta (nelietot saldumus, asas garšvielas, kafiju, tēju, alkoholu, sālītus produktus), sāli var aizstāt etiķis, jo tas kuņģī sadalās un nepastiprina niezi. Ieteicamas ārstnieciskās vannas, bet vasarā — saules un ūdens peldes.

Profilakse

  • Racionāls darba un atpūtas režīms, diēta, organismu spēcinoši līdzekļi, sportošana.