Neiznēsāts bērns

• Bērns, kas piedzimis laikā starp 28. un 39. grūtniecības nedēļu.

• Priekšlaicīgās dzemdībās bērns var piedzimt dzīvs, izaugt un būt vesels. Neiznēsātam bērnam ir neliela ķermeņa masa un mazs augums.

Pēc ķermeņa masas neiznēsātību iedala 4 pakāpēs:

• bērni ar masu 2500—2001 gramiem,
• bērni ar masu — 2000—1501 gramiem,
• bērni ar masu — 1500— 1001 gramiem,
• bērni ar masu — mazāk par 1000 gramiem.

• Jo lielāka neiznēsātības pakāpe, jo mazāk neiznēsāta bērna organisms ir piemērots patstāvīgai dzīvei un jo vairāk pūļu jāpieliek medicīnas personālam un vecākiem, lai šādu bērnu izaudzinātu.

• Neiznēsātam bērnam ir slikts barojums, āda sarkana un krunkaina, uz sejas un ķermeņa ir daudz sīku matiņu un pūciņu, āda ir viegli ievainojama, jutīga un laiž cauri mikrobus, tāpēc bērna drēbītēm jābūt nevainojami tīrām un gludinātām, tās bieži jāmaina un kopējam uz rokām nedrīkst būt sastrutojumu.

• Neiznēsātam bērnam ir samērā liela galva, tās apkārtmērs pārsniedz krūšu apkārtmēru, sejasdaļa neattīstīta, galvas kauli var būt pagājuši viens zem otra, tāpēc lielais avotiņš var likties mazs.

• Mazais avotiņš un sānu avotiņi neiznēsātam bērnam nav noslēgušies, nav saaugušas arī galvaskausa kaulu šuves, ausu skrimšļi nav attīstīti, ausu gliemežnīcas ir mīkstas, nagi ir plāni un īsi, nesniedzas līdz pirkstu galiem.

• Neiznēsātam bērnam nav pietiekami izveidojušies ārējie dzimumorgāni, zēniem sēklinieki nav noslīdējuši sēklinieku maisiņā, meitenēm lielās kaunuma lūpas neaizsedz dzimumspraugu.

• Neiznēsātam bērnam raksturīga nepietiekama cns un pārējo orgānu sistēmu attīstība, nav nostabilizējusies organisma termoregulācija, ķermeņa t° atkarīga no apkārtējās vides t°, tā var ātri pazemināties un tikpat ātri paaugstināties, elpošana bieži ir sekla un neritmiska, dažreiz pat apstājas, un bērns kļūst zilgans, parasti to izraisa slodze (zīšana, raudāšana).

• Balss neiznēsātam bērnam ir klusa, pīkstoša, bērns ir vārgs un gurdens, tā reakcija uz apkārtni gausa, tas parasti nepamostas arī pirms ēdināšanas reizēm.

• Ēdot bērns ātri piekūst, viņam bieži trūkst zīšanas refleksa, tādēļ sākumā viņu ēdina caur zondi.

• Neiznēsātam bērns bieži ir nosliece uz barības atgrūšanu un vemšanu.

• Neiznēsātu bērnu no dzemdību nodaļas parasti pārved uz speciālu nodaļu bērnu slimnīcā, kur viņam nodrošināta īpaša kopšana, noteikta apkārtējās vides t° un gaisa sastāvs, ko nodrošina, ievietojot bērnu slēgtā, apsildāmā gultiņā (inkubatorā), bērnam nepieciešama nepārtraukta medicīnas personāla uzraudzība.

• Bērnu no slimnīcas izraksta tad, kad tam izveidojies pareizs elpošanas ritms, uzlabojusies organisma termoregulācija, bērns aktīvi zīž un bērna ķermeņa masa regulāri palielinās (tai jābūt lielākai par 2500 gramiem).

• Arī pēc izrakstīšanas no slimnīcas bērns prasa rūpīgāku kopšanu, istabā, kur bērns uzturas, t° jābūt 22 — 24°, istaba bieži rūpīgi jāvēdina, iznesot bērnu citā telpā. Mājokļos ar centrālapkuri gaiss jāmitrina, ja bērna ķermeņa t° nav stabila, dažreiz virs segas pie kājām liek siltu termoforu, tomēr bērnu nedrīkst pārkarsēt, bērnu jāsargā no atdzišanas arī pārģērbšanas un mazgāšanas laikā.

• Katru dienu rūpīgi jākopj bērna āda, bērnu mazgā vannā ik pārdienas, bet, kad tas kļūst spēcīgāks, ik dienas, gaisa t° mazgāšanās laikā 27 — 28°, ūdens t° — 38°, vēlāk 37°, bērns jāmazgā ātri, pēc mazgāšanas un nosusināšanas jāietin sausos, sasildītos autiņos.

• Pastaigas svaigā gaisā tikai ar ārsta atļauju, pie pastaigām bērns jāpieradina pakāpeniski. Aukstā laikā viņam jābūt silti satītam, vasarā viņš jāsargā no pārkāršanas.

• Neiznēsātam bērnam nav pilnīgi izveidojušās gremošanas orgānu funkcijas, tāpēc vienīgā barība, ko viņš labi panes, ir mātes piens, ja mātei ir piena trūkums, pirmajos mēnešos  vismaz daļa vajadzīgā piena daudzuma jāaizstāj ar mākslīgiem piena maisījumiem (zīdaiņa ēdināšana). Piena daudzumu un ēdienreižu skaitu neiznēsātam bērnam nosaka ārsts, parasti pēc izrakstīšanas no slimnīcas bērnu ēdina 7 reizes, vārgāku bērnu 8 — 10 reizes diennaktī.

• Bērnu nevajag ilgi turēt pie krūts, ja bērns nogurst un nevar izēst nepieciešamo piena daudzumu, pienu noslauc un dod no pudeles. Pudelēm, to gumijas uzgaļiem, karotītēm un māneklīšiem jābūt novārītiem. Objektīva pareizas ēdināšanas mēraukla ir bērna ķermeņa masas pietiekama, regulāra palielināšanās. Vēlākajos attīstības mēnešos neiznēsāta bērna ēdināšana būtiski neatšķiras no iznēsāta bērna ēdināšanas.

• Ne tikai zīdaiņa periodā, bet arī vēlāk neiznēsāts bērns var būt uzņēmīgāks pret slimībām, ātrāk nogurt, lēnāk pielāgojas jauniem dzīves apstākļiem, tādēļ prasa saudzīgu attieksmi un rūpīgu kopšanu. Neiznēsāti bērni biežāk slimo ar rahītu, anēmiju, cns attīstības traucējumiem, ko vecāki ne vienmēr var laikus pamanīt, tāpēc ir ieteicams regulāri konsultēties ar ārstu. Ja neiznēsātu bērnu pareizi ēdina, rūpīgi kopj un izsargā no rahīta, anēmijas un infekcijas slimībām, viņš samērā ātri pēc ķermeņa masas un attīstības panāk iznēsātu bērnu.