<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Nervs

Nervs

  • Saistaudu apvalkā ietverti nervu šķiedru kūlīši, tie saista cns ar visiem orgāniem un audiem, inervē tos.
  • Pēc impulsu vadīšanas virziena izšķir jušanas jeb sensoriskos (aferentos) nervus, kas vada impulsus no receptoriem uz cns, kustību jeb motoriskos un sekretoriskos nervus (tie abi ir eferentie nervi), kuri vada impulsus no cns uz muskuļiem vai dziedzeriem, un jauktos nervus, kas vada impulsus abos virzienos.
  • Vairākums nervi ir jaukti, bez tam nervus, tāpat kā visu nervu sistēmu, var iedalīt somatiskajos un veģetatīvajos:
  • Somatiskos nervus veido mielinizētās nervu šķiedras, un tie inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus (galvas smadzeņu nervi, muguras smadzeņu nervi).
  • Veģetatīvos nervus veido nemielinizētās šķiedras, tie inervē galvenokārt Iekšējos orgānus, asinsvadus. Veģetatīvo nervu šķiedras bieži vien ir arī somatiskajos nervos (veģetatīvā nervu sistēma).
  • Nervs atrodas saistaudos un bieži iet līdztekus asinsvadiem, noteiktās vietās tie pienāk tuvu ādai un tiek izmantoti adatu terapijā. Lai operējamā vieta kļūtu nesāpīga, gar nervu injicē anestēzijas līdzekļus, kas uz laiku pārtrauc impulsu vadīšanu pa jušanas nervu šķiedrām, šo metodi lieto arī ārstniecībā. Ja nervs ir bojāts vai saspiests, inervējamā rajonā rodas ādas jušanas traucējumi vai muskuļu paralīze.
  • Traumās pārrautie nervi var reģenerēties, ja to galus sašuj, reģenerācija ir ļoti lēna un ne vienmēr pilnīga.
  • Dažu infekciju slimību ierosi, traumas var izraisīt atsevišķa nerva vai vairāku nervu un to pinumu iekaisumu (neirīts, polineirīts, pleksīts).