Nervu šķiedra

• Nervu šūnas izaugums (neirīts vai dendrīts, kas veido t.s. ass cilindru) kopā ar neiroglijas veidoto apvalku.

• Pēc uzbūves izšķir mielinizētās un nemielinizētās nervu šķiedras. Mielinizētās nervu šķiedras ass cilindru aptver mielīna apvalks, ko veido neiroglijas šūnu spirālveidīgi apvijušās membrānas. Mielīna apvalks sastāv no olbaltumvielām un lipoīdiem.

• Noteiktos atstatumos apvalku pārtrauc iežmaugas, veidojot vairākus segmentus.

• Nemielinizētām nervu šķiedrām mielīna apvalka nav, un tās ir daudz tievākas, šīs šķiedras atrodas veģetatīvajā nervu sistēmā. Visas nervu šķiedra vada impulsus, vadīšanas ātrums atkarīgs no šķiedras resnuma, vistievākajās — 0,5—2 m/s, bet visresnākajās — 50 — 140 m/s.

• Pēc impulsu vadīšanas virziena izšķir jušanas jeb sensoriskās (aferentās) nervu šķiedras, kas vada impulsus no audiem un orgāniem uz muguras vai galvas smadzenēm, kustību jeb motoriskās nervu šķiedras, kas vada impulsus no smadzenēm uz muskuļiem, un sekretoriskās nervu šķiedras, kas vada impulsus no smadzenēm uz dziedzeriem.

• Kustību un sekretoriskās nervu šķiedras ir eferentas šķiedras, to ass cilindru veido neirīts, bet jušanas nervu šķiedras — dendrīts. Saistaudos ietvertie nervu šķiedru kūlīši veido nervu.