Nierakmeņi un urīnceļu akmeņi

• Akmens ir ciets, blīvs veidojums, kas var veidoties žultspūslī, urīnpūslī un nierēs. Akmeņu veidošanās cēloņi var būt dažādi, un tos ārstē ar dažādām metodēm. Šajā bukletā ir informācija par nierakmeņiem un urīnceļu akmeņiem. Šie akmeņi veidojas nierē, un paliek tajā vai arī pārvietojas uz urīnvadu. Nierakmeņi veidojas urīnā esošo minerālu vai skābju sāļu kristalizēšanās procesā. Lielākā daļa akmeņu tiek izvadīti no organisma urinēšanas laikā. Tomēr dažkārt, lai izņemtu akmeņus, var būt nepieciešama ārstēšana.

Cēlonis

• Nierakmeņi dzīves gaitā var veidoties jebkuram cilvēkam. Akmeņi var veidoties, ja nav līdzsvarots urīna izstrādes process organismā. Tas var būt saistīts ar to, cik daudz šķidruma izdzerat un vai urīnā ir vielas, kas stimulē akmeņu veidošanos.

Simptomi

• Uz nierakmeņu un urīnceļu akmeņu esamību bieži vien norāda sāpes. Tomēr simptomi var variēt no spēcīgām sāpēm līdz sāpju neesamībai, un tas ir atkarīgs no akmens raksturīgajām pazīmēm, piemēram, akmens lieluma, formas un atrašanās vietas urīnceļos.

• Stipras sāpes (nieru kolikas) – Ja akmens bloķē normālu urīna plūsmu caur urīnvadu, rodas stipras sāpes, sauktas par nieru kolikām. Tās ir asas sāpes jostasvietā un sānos (ķermeņa sānu daļā, no ribām līdz gurniem). Sāpes var rasties arī cirksnī vai augšstilbā. Vīrieši var sajust sāpes arī sēkliniekos

Citi iespējamie simptomi vienlaikus ar nieru kolikām var būt šādi:

• slikta dūša;
• vemšana;
• asins daļiņas urīnā (urīns ir rozā krāsā);
• sāpes urinēšanas laikā;

• Nieru kolikas ir ārkārtas situācija, kuras gadījumā nepieciešama palīdzība. Sāpju mazināšanai vērsieties pie ģimenes ārsta vai tuvākajā slimnīcā. Ja jums ir smags drudzis, nekavējoties vērsieties pēc medicīniskās palīdzības.

• Trulas sāpes vai nekādu simptomu – Akmeņi var arī izraisīt periodiskas trulas sāpes sānos. Šādas sāpes var būt arī citu slimību simptoms, tāpēc ir jāveic medicīniski izmeklējumi, lai noskaidrotu, vai simptomus izraisa nierakmeņi vai urīnceļu akmeņi.

• Dažkārt akmeņi neizraisa nekādus apgrūtinošus simptomus. Šādus akmeņus sauc par asimptom- ātiskiem akmeņiem, un parasti tie ir nelieli. Asimptomātiskos akmeņus parasti konstatē rentgena vai līdzīgu attēlveidošanas procedūru gaitā, ko veic citu iemeslu dēļ.

Ārstēšana

• Ne vienmēr akmens slimību gadījumā ir nepieciešama ārstēšana. Ārstēšana ir nepieciešama tad, ja akmens izraisītie simptomi ir apgrūtinoši un tas netiek izvadīts no organisma dabiskā veidā, ar urīnu. Ārsts var ieteikt ārstēšanu arī tādā gadījumā, ja jums ir citi medicīniski sindromi.

• Ja nierakmens vai urīnceļu akmens neizraisa apgrūtinošus simptomus, ārstēšana parasti nav nepieciešama. Ārsts jūsu vajadzībām izstrādās laika grafiku ar regulārām papildu kontroles vizītēm, lai pārliecinātos, vai jūsu stāvoklis nepasliktinās.

• Ja pastāv varbūtība, ka akmens tiks izvadīts no organisma urinējot, ārsts var izrakstīt medikamentus šī procesa atvieglošanai. Šo procesu sauc par konservatīvo ārstēšanu.

 Akmens slimību konservatīvā ārstēšana:

• Lielākā daļa nierakmeņu un urīnceļu akmeņu tiek izvadīti no organisma urinēšanas laikā. Tomēr atkarībā no akmens lieluma un atrašanās vietas akmens izvadīšanai var būt nepieciešams ilgāks laiks. Akmens pārvietošanās procesā var rasties nieru kolikas. Vispā jums derētu atcerēties, ka:

• jo tuvāk akmens atrodas urīnpūslim, jo lielāka ir iespējamība, ka tas tiks izvadīts;

• jo lielāks ir akmens, jo mazāka ir tā izvadīšanas iespējamība.

• Medicīniski ekspulsīvā terapija – Ārsts var jums izrakstīt medikamentus (t.s. alfablokatorus vai nifedipīnu), kas palīdzēs ātrāk izvadīt akmeni un samazināt sāpes tā pārvietošanās procesā. To sauc par medicīniski ekspulsīvo terapiju (MET), un tā ir efektīvākā metode urīnceļu akmeņu gadījumā.

• MET terapijas laikā jums būs regulāri jāapmeklē ārsts saskaņā ar ārsta noteikto grafiku. Ārstam ir jāpārbauda, vai akmens turpina pārvietoties un nieru darbība nav traucēta.

• Nierakmeņi vai urīnceļu akmeņi ir jāārstē, ja tie izraisa simptomus. Ir trīs plaši izmantotas metodes akmeņu izņemšanai: triecienviļņu litotripsija (SWL), ureteroskopija (URS) un perkutānā nefrolitotomija (PNL). Aktīvās ārstēšanas piemērotība konkrētā gadījumā ir atkarīga no vairākiem aspektiem. Svarīgākais faktors ir akmeņu veidošanās cēlonis. Atkarībā no tā, vai akmens atrodas nierēs vai urīnvadā, ārsts var ieteikt dažādas ārstēšanas metodes.

• Triecieniļņu litotripsija (Shock-wave lithotripsy — SWL) SWL procedūra tiek veikta, izmantojot iekārtu, kas spēj sadalīt akmeņus, atrodoties ārpus ķermeņa. Lai sadalītu akmeni, caur ādu uz to tiek raidīti fokusēti triecienviļņi (īsi intensīvu skaņas viļņu impulsi). Akmens absorbē tirecienviļņu enerģiju un sadalās mazākos gabaliņos. Pēc tam akmens fragmenti tiek izskaloti ar urīnu turpmākajās dienās vai nedēļās pēc procedūras

• Ureteroskopija (URS) URS ir ārstēšanas metode, ko veic, izmantojot neliela kalibra endoskopu. URS ir bieži izmantota metode, ar ļoti augstiem veiksmīga pielietojuma rādītājiem un zemu komplikāciju risku.

• URS procedūra tiek veikta vispārējā vai vietējā anestēzijā. Kad anestēzija ir iedarbojusies, ārsts, izmantojot endoskopu, caur urīnizvadkanālu piekļūst pacienta urīnpūslim, neveicot griezumu ādā. Akmens tiek izvilkts, izmantojot īpašu “groziņu”

• Perkutānā nefrolitotomija (PNL) PNL ir ķirurģiskā procedūra lielu akmeņu izņemšanai tieši no nieres. Šīs metodes priekšrocība ir tā, ka vienas operācijas laikā tiek izņemti pat ļoti lieli akmeņi. PNL procedūra tiek veikta vispārējā anestēzijā.

Profilakse

• Dažkārt pacientiem, kuriem ir bijuši nierakmeņi vai urīnceļu akmeņi, pēc laika var veidoties jauni akmeņi. Kad akmens ir izvadīts no organisma vai izņemts, ārsts noteiks, vai jūsu gadījumā pastāv augsts akmeņu atkārtošanās risks. Lai to noteiktu, ārsts veiks akmens analīzi. Ārsts arī izvērtēs jūsu asins un urīna analīžu rezultātus, kas tika iegūti pirms ārstēšanas.

• Ja atkārtošanās risks ir zems, jaunu akmeņu veidošanos var novērst, ieviešot vispārējas izmaiņas dzīvesveidā. Tālāk sniegtie ieteikumi ir paredzēti pieaugušajiem.

Dzeriet vairāk šķidruma

• Noteikti izdzeriet 2,5–3 litrus šķidruma katru dienu.
• Dzeriet šķidrumu vienmērīgi visas dienas garumā.
• Izvēlieties pH neitrālus dzērienus, piemēram, ūdeni vai pienu.
• Sekojiet urīna daudzumam. Urīna apjomam jābūt 2–2,5 litri dienā.
• Sekojiet urīna krāsai — urīnam ir jābūt gaišam.
• Dzeriet vairāk šķidruma, ja dzīvojat karstos klimata apstākļos vai jums ir liela fiziskā slodze. Tas palīdzēs līdzsvarot šķidruma zudumu.

Pielāgojiet savu ēdienkarti – Atkarībā no situācijas ārsts var ieteikt pielāgot ēdienkarti. Svarīgi ir vispirms šo jautājumu pārrunāt ar ārstu.

• Ievērojiet līdzsvarotu un daudzveidīgu ēdienkarti.
• Lietojiet uzturā daudz dārzeņu, šķiedrvielu un augļu (īpaši citrusaugļus).
• Centieties lietot uzturā pārtikas produktus ar zemu oksalāta saturu, piemēram, olas, lēcas, baltos rīsus, mizotus ābolus, vīnogas, ziedkāpostus, biezsulas utt.
• Pārliecinieties, vai jūsu ēdienkartē ir pietiekams daudzums kalcija (aptuveni 1000 miligramu dienā). Tomēr ievērojiet piesardzību, lietojot kalciju saturošus uztura bagātinātājus, un vienmēr konsultējieties ar ārstu vai medicīnas māsu.
• Samaziniet sāls daudzumu pārtikā (ne vairāk kā 3–5 gramus dienā).
• Nelietojiet pārtikā daudz dzīvnieku valsts proteīna, īpaši jaunu lopu gaļu. Tā vietā lietojiet pārtikā vairāk dārzeņu proteīna, kas sastopams, piemēram, avokado, ziedkāpostos un zirņos.
• Rūpējieties par veselīgu svaru (ķermeņa masas indeksam jābūt robežās 18–25 kg/m2).

Veselīgi ieradumi Veselīga dzīvesveida ievērošana palīdzēs jebkurā gadījumā.

• Centieties veikt fiziskus vingrojumus 2–3 reizes nedēļā.
• Izvairieties no stresa.