<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Niezulis

Niezulis

  • Grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi — mezgliņi un pūslīši.

Cēlonis

  • Niezulim izcelsmē nozīme ir iedzimtībai, bieži arī traucējumiem iekšējo orgānu darbībā, nervu sistēmā.
  • Izšķir bērnu un pieaugušo niezuli, īpašs slimības veids ir mezglainais niezulis.

Simptomi

  • Bērnu niezulis parasti sākas pirmajā mūža gadā, biežāk slimo zēni, pārbaroti bērni, kuru vecāki (apmēram 50 —  70% gadījumu) slimo ar alerģiskām slimībām (bronhiālo astmu, siena drudzi, nātreni), ir nieze un nātrenes veida izsitumi, kas parādās lēkmjveidīgi un skar galvenokārt elkoņus un ceļgalus, smagos gadījumos arī citas ķermeņa daļas.
  • Zīdaiņiem niezuli rada palielināta jutība pret mātes pienu, ja mātes pienu aizstāj ar citu uzturu, niezulis parasti izzūd. Arī vecākiem bērniem slimības saasināšanos bieži izraisa uzturs (olas, saldumi, konservi, medus, buljons, citrusaugļi).
  • Pieaugušo niezulis rodas apmēram 30 gadu vecumā, biežāk cilvēkiem, kas bērnībā slimojuši ar bērnu niezuli.
  • Novērojama nieze un izsitumi — sīki (ne lielāki par lēcu) puslodes veida mezgliņi, kas lokalizējas galvenokārt uz elkoņiem un ceļgaliem, bet bieži arī uz citām ķermeņa daļām (vēdera, muguras, sēžamvietas), āda kļūst sausa, asa, tumšāka.
  • Slimniekam kasoties, mezgliņi pārklājas ar asiņainām krevelītēm, parasti slimniekam ir tieksme mezgliņus izkniebt, jo tad nieze izzūd. Palielinās limfmezgli, tie ir elastīgi, nesāpīgi, vasarā traucējumi mazinās.
  • Ar mezglaino niezuli biežāk slimo 30 — 50 gadus vecas sievietes, kurām ir vāja nervu sistēma un nosliece uz alerģiju. Raksturīgi bālgansārti, niezoši puslodes veida, zirņa vai rieksta lieluma mezgli, kas lokalizējas uz kājām, galvenokārt apakšstilbiem, un ir klāti ar cieši pieguļošām zvīņām, mezglu nav daudz, un tie nekad nesaplūst grupās.

Ārstēšana

  • Ārstēšanas pamatā ir iekšējo orgānu un nervu sistēmas traucējumu novēršana, pareiza diēta, uzturā jālieto galvenokārt augļi un dārzeņi, regulāri — kefīrs, rūgušpiens, jāsamazina sāls un asu garšvielu lietošana, jālieto organismu spēcinošus līdzekļus, vitamīnus, nomierinošos līdzekļus, kumelīšu vai kliju novārījuma peldes, fizioterapija, balneoterapija, kūrortterapija. Vietēji lieto ārsta ieteiktas ziedes.

Profilakse

  • Profilaksē svarīgs ir racionāls uzturs, higiēnisks darba un atpūtas režīms, nodarbošanās ar sportu.