Norovīrusu infekcija

Cēlonis

• Norovīrusi izplatās tieša kontakta ceļā no personas uz personu vai ar piesārņotu priekšmetu starpniecību. Vīruss izdalās ar izkārnījumiem un atvemtām masām. Nereti inficēšanās notiek, lietojot ūdeni vai uzturu, kuru gatavošanas laikā inficējis slims pārtikas apritē iesaistīts darbinieks (arī tāds, kuram slimība norit vieglā formā vai bez simptomiem). Ir dati, kas liecina par infekcijas izplatīšanos arī gaisa pilienu ceļā. Pārslimojušais var izdalīt vīrusu ar izkārnījumiem vēl līdz 3 dienām pēc izveseļošanās. Norovīrusu daudzums, kas spēj inficēt cilvēku ir niecīgs, tāpēc slimība ļoti „lipīga”.

• Norovīrusi ir salīdzinoši izturīgi, tiem piemīt spēja izdzīvot pie relatīvi augsta hlora līmeņa un dažādās temperatūrās (no sasaldēšanas līdz 600 C). Imunitāte pret norovīrusu infekciju nav ilgstoša un iespējama atkārtota inficēšanās. Bieži lieli norovīrusu izraisītās slimības uzliesmojumi tiek reģistrēti kruīzu kuģos, militārās struktūrvienībās, slimnīcās, izglītības iestādēs.

Simptomi

• Slimības raksturīgākās pazīmes ir slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā, kā arī galvassāpes un neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās. Bērniem biežāk ir sastopama vemšana, bet pieaugušajiem – caureja.

• Slimības simptomi parasti parādās 24 – 48 stundu laikā pēc inficēšanās, lai gan infekcijas inkubācijas periods var svārstīties no 10 stundām līdz 4 dienām, bet pati slimība ilgst 2-3 dienas. Smagu slimības gaitu un komplikācijas novēro reti. Tomēr, ja saslimušais nespēj uzņemt tik daudz šķidruma, lai izvadītais un uzņemtais šķidruma daudzums būtu līdzsvarā, iespējama ķermeņa dehidratācija (atūdeņošanās). Dehidratācija parasti tiek novērota bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar blakusslimībām un novājinātu organismu.