Patoloģiskas domas, atmiņas, šaubas, bailes, tieksmes, darbības, kas rodas pretēji slimnieka gribai, turklāt intensīvi un neatvairāmi, to pamatā ir augstākās nervu darbības traucējumi.

Simptomi

• Atšķirībā no murgiem saslimušais vienmēr skaidri apzinās obsesijas satura nepareizību un nevajadzīgumu, tomēr viņam no tām grūti atbrīvoties. Obsesijas saturs var būt ļoti dažāds, tās var būt neparastas un dīvainas, piemēram, ja cilvēkam ir uzmācīgas atmiņas, viņam neatvairāmi jādomā par nepatīkamiem gadījumiem, jāatceras brīži, kad viņš nokļuvis neērtā, smieklīgā situācijā.

• Var rasties arī uzmācīgas šaubas par savas rīcības pareizību (piemēram, vai, aizejot no mājas, izslēgts apgaismojums, aizgriezts ūdens krāns). Biežāk sastopamas uzmācīgas bailes — fobijas, bailes pāriet platas ielas, bailes no slēgtām telpām, no braukšanas satiksmes līdzekļos, bailes no cilvēku drūzmas vai no vienatnes, bailes saslimt (piemēram, kancerofobija, sifilofobija) un tml.

• Var rasties bailes no neveiksmes, cilvēkam izpildot parastas darbības (piemēram, bažas, ka varētu kļūdīties uzstāšanās laikā, bailes, ka naktī neizdosies iemigt). Dažkārt iespējamas uzmācīgas tieksmes izdarīt kaut ko bīstamu (pašnāvību) vai nepieklājīgu (piemēram, aizskart garāmgājējus), tomēr šīs vēlēšanās nekad nenosaka cilvēka rīcību.

• Abstrakta satura obsesijas gadījumos cilvēks skaita logus, mašīnu numurus, domā par neatrisināmām problēmām.

• Uzmācībām nereti pievienojas rituāli, obsesijai sastopamas psihastēnijas, neirožu, maniakāli depresīvās psihozes u.c. centrālo nervu sistēmu slimību gadījumā. Dažas obsesijas var rasties arī veselam cilvēkam nogurumā vai emocionālā uzbudinājumā, bet pēc atpūtas tās pāriet.

Ārstēsana

• Ārstē pamatslimību, ārstēšanā liela nozīme psihoterapijai, autogēnajam treniņam.