- Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis, enerģijas avots augu un dzīvnieku Šūnās.
- Augi fotosintēzes procesā no ogļskābās gāzes un ūdens sintezē dažādus ogļhidrātus. Dzīvnieku organismos ogļhidrāti dažādība, nav tik liela, vielmaiņā nozīmīgākie ir glikoze, fruktoze, galaktoze, glikogēns, aminocukuri un to polimēri.
- Vienkāršākie ogļhidrāti (monosaharīdi) ir kristāliskas vielas, labi šķīst ūdenī, viegli iet caur puscaurlaidīgām membrānām, daudziem ir salda garša.
- Ogļhidrāti ir galvenais enerģijas avots cilvēka uzturā (ogļhidrātu maiņa). 1 g ogļhidrātu, oksidejoties organismā, dod 17,2 kj (4,1 kcal). Ogļhidrātiem kā uzbūves materiālam ir mazāka nozīme, tomēr tie ietilpst visos organisma audos. Ja uzturā trūkst ogļhidrāti, organisms enerģētiskajām vajadzībām pastiprināti izlieto olbaltumvielas un taukus.
- Diennakts deva veselam pieaugušam cilvēka ir apmēram 350—400 g ogļhidrāti. Lielākā daļa (250—300 g) ogļhidrāti jāuzņem cietes veidā, mazākā (apmēram 100 g) — ar cukuriem, jo tā organisms tiek vienmērīgi nodrošināts ar vajadzīgo enerģiju, kā arī pasargāts no straujām cukura daudzuma svārstībām asinīs.
- Ikdienas uzturā jābūt arī apmēram 25 g šķiedrvielas un pektīnvielu, šie ogļhidrāti zarnās uzbriest, veicinot zarnu kustības (peristaltiku) un līdz ar to zarnu normālu iztukšošanos. Šķiedrviela nosaka arī barības apjomu, no kā atkarīga sāta sajūta. Ja uzturā maz šķiedrvielas, zarnu kustības kļūst kūtras, rodas aizcietējums, uzkrājas gāzes.
- Olbaltumvielu, tauku un ogļhidrāti attiecībai uzturā jābūt 1:1:4, lielas fiziskās slodzes gadījumā, kad organismam nepieciešams daudz enerģijas, uzturā jālieto vairāk cukuru, sevišķi glikozes.
- Lieki uzņemtie cukuri pārvēršas taukos, veicinot aptaukošanos. Ogļhidrāti avotus uzturā tabulā ir graudu izstrādājumi (milti, putraimi, maize), pākšaugi (zirņi, pupas), kartupeļi satur galvenokārt cieti.
- Arī dārzeņos ir daudz cietes, bet tie satur arī cukurus. Augļos un ogās ir gandrīz tikai cukuri. Šķiedrviela ir graudu apvalkā, pākšaugu, dārzeņu, augļu un ogu apvalkos (mizās). Ogļhidrāti labāk tiek izmantoti organismā, ja lieto jauktu uzturu (dzīvnieku un augu izcelsmes uzturlīdzekļus).
- Liela nozīme ir ēdiena sagatavošanai. Uzturlīdzekļus sasmalcinot un termiski apstrādājot, sairst šūnas un uzturvielas kļūst vairāk pieejamas gremošanas sulu iedarbībai (piemēram, kartupeļi, pākšaugi ir labāk sagremojami, ja tos sasmalcina vai sagatavo biezeņa veidā). Slimnieka uzturā ogļhidrātu devu nereti samazina, piemēram, cukura diabēta gadījumā, kad organismā ir traucēta ogļhidrāti maiņa.