• Cauruļveida pāra dzimumorgāns, kas atrodas sievietes mazajā iegurnī plato dzemdes saišu augšējā brīvajā malā sāņus no dzemdes.

• Olvads parasti ir 10—12 cm garš, tās viens gals atveras dzemdes dobumā (atveres diametrs apmēram 1 mm), bet otrs (piltuvveidīgi paplašināts, ar bārkstainām malām) — vēderplēves dobumā tuvu olnīcu augšgalam (atveres diametrs līdz 2 mm), tādējādi vēderplēves dobums sievietei nav noslēgts, bet caur olvadu, dzemdi un maksti savienojas ar ārējo vidi.

Olvada sienai ir 3 kārtas:

• ārējā kārta ir serozais apvalks, ko veido vēderplēve;
• vidējā ir muskuļkārta, kas sastāv no ārējā gareniskā un iekšējā cirkulārā slāņa;
• iekšējā kārta — gļotāda veido gareniskas krokas, kas olvadam lielākajā daļā ir stipri augstas un zarotas.

• Gļotādas epitēlijs ir divrindu skropstiņepitēlijs, kura skropstiņas kustas dzemdes virzienā, uzturot šķidruma plūsmu pa olvadu uz dzemdi, tādā virzienā pārvietojas arī pēc ovulācijas no vēderplēves dobuma olvadā nonākusi olšūna.

• Olvadā notiek apaugļošanās, jo spermatozoīds, kas virzās pretēji šķidruma plūsmai, nāk pretim olšūnai, apaugļotā olšūna turpina pārvietošanos pa olvadu un pēc dažām dienām nonāk dzemdē, kur ieligzdojas.

• Patoloģiskos gadījumos, kad ir traucēta apaugļotās olšūnas pārvietošanās, ieligzdošanās var notikt olvads sienā (ārpusdzemdes grūtniecība).