Invāzijas slimība, ko ierosina sibīrijas jeb kaķa trematode (opisthorchis felineus), viena no helmintozēm.

Cēlonis

• Izplatīta obas, irtišas, kamas, dņepras, dienvidbugas un ziemeļdoņecas baseinā.

• Sibīrijas trematode ir 8—13 mm garš, 1,5—2 mm plats tārps, kas parazitē cilvēka, arī suņu, lapsu un polārlapsu aknās, žultspūslī vai aizkuņģa dziedzerī, kur piestiprinās ar 2 spēcīgiem piesūcekņiem, kur tas producē olas, kas kopā ar žulti izdalās zarnas dobumā un tālāk ar izkārnījumiem nokļūst ārējā vidē.

• Tālākā attīstība iespējama tikai starpsaimniekā — saldūdens gliemeža bithvnia leachi organismā (dzīvo stāvošos un seklos ūdeņos — izžuvušu upju gultnēs, līčos, attekās).

• Apmēram pēc 1 1/2—2 mēnešiem no gliemeža ūdenī izdalās daudz astainu kāpuru. Tie ieurbjas zivju organismā un iecistējas muskulatūrā.

• Cilvēkos invadējas, ēdot šādas zivis jēlas vai termiski nepilnīgi apstrādātas.

Simptomi

• Klīniskai ainai raksturīgi aknu, žultspūšļa un aizkuņģa dziedzera bojājumu simptomi, slimībai hroniskā gaita ar periodiskiem paasinājumiem un nervu sistēmas darbības traucējumiem.

Ārstēsana

• Diagnoscē pēc parazīta olām divpadsmitpirkstu zarnas saturā vai izkārnījumos, ārstē ar ārtsta ieteiktiem medikamentiem.

Profilakse

• Novērst saldūdens tilpņu piemēslošanu ar cilvēka izkārnījumiem, zivis lietot tikai labi izceptas vai izvārītas.