Pankreatīts

• Pankreass ir liels dziedzeris aiz kuņģa tuvu divpadsmitpirkstu zarnai. Divpadsmit pirkstu zarna ir tievās zarnas augšējā daļa. Aizkuņģa dziedzeris izdala gremošanu veicinošus enzīmus tievajā zarnā caur pankreasa izvadkanālu. Šie enzīmi palīdz sagremot taukvielas, proteīnus un ogļhidrātus. Pankreass izdala hormonus insulīnu un glikagonu asinīs. Šie hormoni palīdz organismam izmantot ar ēdienu uzņemto glikozi enerģijai.

• Pankreatīts ir aizkuņģa dziedzera iekaisums. Tas var būt gan akūts, gan hronisks, tie atšķiras ar simptomiem, to izraisītājiem un ārstēšanu.

• Akūts pankreatīts ir aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas parādās negaidīti, un var attīstīties kā smaga dzīvību apdraudoša slimība.

• Hroniskais pankreatīts ir ilglaicīgs aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas pārveido tā struktūru un funkcijas. Tas var būt arī kā akūta pankreatīta vairākkārtējas izpausmes vai kā hronisks bojājums ar pastāvīgām sāpes vai malabsorbciju jeb barības vielu uzsūkšanās traucējumiem.

Cēlonis

• Izplatītākie pankreatīta izraisītāji ir žultsakmeņi, pārmērīga alkohola lietošana, dažas zāles, čūlu iekaisums un vielmaiņas slimības. Tomēr visbiežākais hroniska pankreatīta cēlonis ir pārmērīga alkohola lietošana (apmēram 80% gadījumu).

Simptomi

• Akūts pankreatīts parasti sākas ar sāpēm vēdera augšdaļā, un tās var ilgt dažas dienas. Vēdera sāpes var būt spēcīgas un kļūt pastāvīgas, kā arī pāriet uz muguru un citu apvidu. Vēdersāpes mēdz būt pēkšņas un spēcīgas un var pastiprināties ēdot. Cilvēki, kuriem ir akūts pankreatīts, izskatās ļoti savārguši.

Citi simptomi ir:

• uzpūties un jūtīgs vēders
• nelabums
• vemšana
• drudzis
• paātrināts pulss

• Smagākos gadījumos var būt arī atūdeņošanās (dehidratācija) un zems asins spiediens.

• Vairumam cilvēku ar hronisku pankreatītu novēro sāpes vēderā, bet dažiem to nav nemaz. Sāpes vēderā var pastiprināties ēdot vai dzerot, tās var izplatīties uz muguru un kļūt pastāvīgas. Dažos gadījumos, slimībai progresējot, vēdera sāpes izzūd, iespējams tādēļ, ka aizkuņģa dziedzeris pārstāj izstrādāt gremošanu veicinošus enzīmus. Citi simptomi var būt nelabums, vemšana, svara zudums un ar taukvielām bagāti izkārnījumi.

• Akūts pankreatīts parādās negaidīti uz īsu laika periodu un pēc tam izzūd. Hronisks pankreatīts pats neizzūd, bet gan lēnām sagrauj aizkuņģa dziedzeri, dažkārt izraisot pat nopietnas komplikācijas. Smagos gadījumos parādās asiņošana, audu bojājumi, infekcijas, pseidocistas un šķidruma uzkrāšanās. Toksīni un enzīmi var iekļūt asinsritē, kaitējot sirdij, aknām, nierēm vai citiem orgāniem.

Ārstēšana

• Akūta pankreatīta ārstēšanu veic stacionārā, tiek pārtraukta pacienta barošana caur muti, dodot barības vielas intravenozos šķidrumos, lai novērstu atūdeņošanos un varētu kontrolēt sāpes. Tā kā aizkuņģa dziedzeris sāk izstrādāt gremošanas enzīmus, līdz ko kuņģī nonāk ēdiens, tad atturoties no pārtikas uzņemšanas, aizkuņģa dziedzeris var atpūsties.

• Ar medicīniskiem paņēmieniem, terapeitisku endoskopiju un iespējamu ķirurģisku iejaukšanos var ietekmēt hroniska pankreatīta gaitu. Ārstēšana ir vērsta uz slimības cēloņiem, uz sāpju un malabsorbcijas samazināšanu. Ir ļoti svarīgi sekot ārsta norādījumiem par diētu un ēšanas režīmu, izvairīties no trekna, asa ēdiena, un ēst noteiktā laikā. Ļoti svarīgi ir pārstāt alkohola lietošanu.