Vienšūnas un daudzšūnu mikroorganismi, augu, dzīvnieku un cilvēku slimību — mikožu ierosi.

• Pieder pie zemākajiem augiem jeb lapoņaugiem, kuru protoplastā nav hlorofila un kuri nespēj sintezēt organiskās vielas, bet iegūst tās no augu un dzīvnieku atliekām vai no organismiem, kuros parazitē, ķermenis sastāv no smalkiem pavedieniem — hifām, kas izveido micēliju, vairojas bezdzimuma ceļā daloties vai pumpurojoties, bet galvenokārt ar sporām — konīdijām. Patogenām sēnēm raksturīga bioloģisko īpašību daudzveidība, patoloģiskajā materiālā tām ir citāda uzbūve nekā mākslīgās barotnēs, tāpēc tās grūti sistematizēt un tām trūkst vienotas klasifikācijas.

• Lielākā daļa patogenās sēnes pieder pie nepilnīgi pazīstamām sēnēm, visvairāk izplatītās patogenās sēnes ir dermatomicētes — ādas sēnīšslimību ierosinātāji, tie ir parazīti, kas mitinās ādas virsējos vai dziļākajos slāņos, matos un nagos, ārējā vidē nokļūst ar slimo audu atdalījumiem.

• Pie dermatomicētēm pieder trihofitoni — trihofītijas ierosi, mikrosporumi — mikrosporijas ierosi un ahorions — kraupja ierosi, citām patogenām sēnēm (raugveida sēnēm, pelējumsēnēm) dzīves veids galvenokārt ir saprofītisks, tās eksistē apkārtējā vidē, augsnē, uz augu un dzīvnieku atliekām un tikai īpašos — cilvēkam organismam nelabvēlīgos apstākļos kļūst parazītiskas.

• Ģints candida sēnes, piemēram, bieži atrodamas uz veselas ādas, gļotādas, kā arī gremošanas traktā un veselam organismam nenodara nekādu ļaunumu. Kandidamikozi šīs sēnes ierosina vienīgi tad, ja organisms ir novājināts (hroniskas slimības, nepareizs uzturs, vitamīnuu trūkums, ilgstoša antibiotiku lietošana).