Utis –  Pedikuloze jeb utainība

• Kukaiņu klases kārta, sīki (1—6 mm gari) bezspārnu asinssūcēji.

• Parazitē uz zīdītājiem un cilvēkiem. Pasaulē ir apmēram 300 sugu, eiropas daļā — 40, Latvijā — 16.

• Kāpurs līdzīgs pieaugušai utij, sūc asinis un pēc trīskārtējas ādas maiņas kļūst pieaudzis. Uz cilvēka parazitē drēbju, galvas un kaunuma utis.

• Galvas utis (Pediculus humanus capitis) ir bālgani vai gaišpelēki asinssūcēji parazīti – 2-4 mm gari kukaiņi bez spārniem, ar 6 labi attīstītām tvērējkājām, kas spēj ļoti cieši aptvert un pieķerties matam vai diegam. Šī parazīta galvenā lokalizācijas vieta ir cilvēka mati, bet, intensīvi vairojoties, tās izplatās arī citā ķermeņa augšdaļas apmatojumā (uzacīs, skropstās, bārdā u.c.). Galvas utis barojas ar asinīm; barojoties uts ādā ievada siekalas. Galvas uts dzīves ilgums ir vidēji nepilns mēnesis (20 – 30 dienas) un šajā laikā mātīte var producēt vairāk nekā 100 oliņu bāli sudrabotā krāsā, kuras dēvē arī par gnīdām. Utu mātīte oliņas ar speciālu sekrētu ļoti cieši piestiprina mata stiebram, tuvu pie galvas ādas. Oliņu attīstība ilgst aptuveni nedēļu, pēc nedēļas izšķiļas jaunās utis jeb nimfas, kas izaug vidēji 2 -3 nedēļu laikā. Optimālā temperatūra utu attīstībai ir apmēram 32°.

Cēlonis

• Utu invāzija jeb utainība.Utu invāzija var skart ikvienu cilvēku. Visbiežāk tā skar mazus bērnus un skolniekus. Fizisks kontakts starp cilvēkiem ir biežākais utu izplatīšanās veids. Netiešie utu invāzijas ceļi ietver cilvēka, kuram ir utis, ķemmes vai matu sukas lietošanu, svešu cepuru, šaļļu vai citu galvas segu lietošanu, dvieļu vai spilvendrānu kopīgu lietošanu vai apģērbu uzlaikošanu veikalos. Utis un gnīdas vislabāk konstatēt matos tuvu galvas ādai, vietās, kur mati visbiezākie, jo utis izvairās no gaismas. Galvas utis uz apģērba, paklāja vai gultas piederumiem var izdzīvot 2-3 dienas līdz pat 10 dienām. To oliņas var izdzīvot vairāk nekā 2 nedēļas.

Simptomi

• Pastāvīga spēcīga galvas un kakla mugurējās daļas ādas nieze;

• Ādas (aizauss rajonā un kakla mugurējā daļā sakasījumi – mazi, sarkani uztūkumi, ādas sacietējumi ar seroziem (ūdeņainiem) izdalījumiem;
• Mazi, balti plankumi (oliņas vai gnīdas) pie mata saknes, ko ir grūti atdalīt;
• Redzami paši parazīti – galvas utis.

 Ārstēšana

• Visbiežāk utu invāzija skar pirmsskolas un skolas vecuma bērnus. 2010.gada 23.marta Ministru Kabinets apstiprinājis noteikumus Nr.277 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs”.

Drēbju utis

• Drēbju utis (pediculus humānus corporis) dzīvo veļā vai drēbēs, kas saskaras ar miesu, uz ķermeņa uzturas 2—3 reizes diennaktī pa 10—15 min, sūcot asinis, ko uzņem 0,7—1,1 mg (tēviņi apmēram 0,3 mg), mūža ilgums 30—45 dienas.

• Mātītes šajā laikā izdēj 200—300 olu (gnīdas), ko pielipina pie auduma šķiedrām vai matiem. No olām pēc 5—8 dienām izšķiļas apmēram 1 mm gari kāpuri, kas 10—14 dienās kļūst pieauguši.

• Drēbju utis ar izkārnījumiem vai hemolimfu, kas izplūst no ievainojumiem, pārnēsā izsitumu tīfa, atgulās tīfa un piecdienu drudža ierosus.

• Drēbju utis iznīcina, veļu uz 3—5 minūtēm iemērcot tam paredzētā šķidrumā, pēc tam veļu izgriež un izžāvē, iedarbība ilgst 15 dienas. Mehāniski drēbju utis apkaro ar verdošu ūdeni vai karstu gludekli.

Kaunuma utis

• Kaunuma utis (phthirus pubis) dzīvo uz kaunuma, padusēs, uzacīs, bārdā, retumis galvas matos. Ķermenis īss un plats, mūža ilgums caurmērā 27 dienas, mātīte izdēj līdz 40 olu, pēc 5—8 dienām izšķiļas kāpurs, kas par pieaugušu uti attīstās 15—17 dienās. Asins sūkšanas vietās uz cilvēka ādas izveidojas zilganpelēcīgi plankumi, kas pakāpeniski izbalē un pēc 8—12 dienām izzūd. Kā slimību pārnēsātāja nav pazīstama.

Dzīvnieku utis

• Dzīvnieku utis ir epidemioloģiski maznozīmīgas — nevar sūkt cilvēka asinis.

Šo noteikumu 9. punktā teikts: izglītības iestādes vadītājs organizē:

• 2. higiēnas prasību ievērošanas kontroli;
• 9. ne retāk kā reizi mācību gadā (ieteicams pirmā semestra pirmajā mēnesī) kašķa un pedikulozes pārbaudi izglītojamiem, kā arī šo slimību profilakses pasākumus;
• 14.primāros pretepidēmijas pasākumus, ja konstatētas infekcijas slimības, tai skaitā saslimušo izolēšanu un izglītojamo vecāku informēšanu.

• Tomēr praktiski šai darbā jāiesaistās arī skolotājiem – jābrīdina vecāki par utu invāzijas gadījumiem klasē (skolā).

• Arī vecākiem jāiesaistās cīņā ar utu apsēstību – aizdomu gadījumā visiem ģimenes locekļiem jāveic pedikulozes pārbaudes.

• Ja tiek atrastas utis un/vai gnīdas, nepieciešams konsultēties ar ģimenes ārstu vai aptiekāru par piemērotākajiem preparātiem utu un gnīdu likvidēšanai.

• Pēc matu apstrādes jāuzvelk tīrs apģērbs. Apģērbu un gultas veļu mazgāt veļas mašīnā (vismaz 60C temperatūrā), cepures, šalles, virsdrēbes pakļauj sausai ķīmiskai tīrīšanai vai arī ievieto plastmasas maisā uz 2 nedēļām. Mēbeles, paklāji, grīda – apstrāde ar putekļu sūcēju.

• Grūtniecēm, maziem bērniem ir ļoti rūpīgi jāapsver speciālā apstrādes līdzekļa lietošana, iepriekš konsultējoties ar ārstu.

• Rūpīga personīgās higiēnas ievērošana un efektīva ārstēšanas līdzekļu izmantošana palīdz novērst utu izplatīšanos uz kontaktpersonām.

Profilakse

• Nekad neizmantot citu personu matu sukas, cepures, gultas veļu, dvieļus vai apģērbu, ja ir aizdomas par iespējamu utu invāziju.

• Ja bērnam konstatē utis, tad noteikti jāpārliecinās par skolas, pirmsskolas bērnu iestādes vadības politiku – nedrīkst pieļaut utu invadēta bērna atrašanos iestādē, kamēr utis nav pilnībā izskaustas. Jāpārliecinās arī par telpu rūpīgu un kvalitatīvu uzkopšanu (lai nesaglabātos ārējā vidē utu oliņas).

• Skolās, bērnu nometnēs, bērnu pirmsskolas iestādēs, kā arī citās iestādēs – jānodrošina apģērbu atsevišķa uzglabāšana (aizverami skapīši u.c.).

• Rūpīgi jāmazgā koplietošanai paredzētie apģērbi, tai skaitā ķiveres, cepures, spēļu kostīmi un tamlīdzīgas lietas.