Perikardīts

Perikarda (sirds somiņas) iekaisums.

Cēlonis

  • Perikardīts cēloņi “ir dažādi, liela nozīme perikardīta izcelsmē ir mikrobiem (streptokokiem, stafilokokiem, pneimokokiem, tbc mikobaktērijām u.c.), kā arī dažiem vīrusiem.
  • Šo mikroorganismu izraisīto slimību (piemēram, angīnas, rozes, sepses, plaušu karsoņa, tbc. gadījumā perikardīts var rasties, ja slimības ierosi iekļūst perikardā pa asinsvadiem un limfvadiem vai arī process pāriet uz perikardu no blakus esošajiem orgāniem (plaušām).
  • Perikardītu nereti var radīt infekcijas procesā izveidojusies alerģija. Perikardīts cēlonis var būt arī miokarda infarkts, organisma autointoksikācija nieru slimību gadījumā, ļaundabīgi audzēji, traumas.
  • Perikardīts var norisēt kopā ar miokardītu un endokardītu, kas nereti vērojams reimatisma slimniekiem (reimokardīts).

Simptomi

  • Perikardīta gaita var būt akūta un hroniska (biežāk tbc gadījumā), izšķir sauso perikardītu, kad perikarda dobumā eksudāta nav, un eksudatīvo perikardītu, kad perikarda dobumā sakrājas eksudāts.
  • Ja perikardītu izraisa reimatisms vai tuberkuloze, nereti rodas arī citu serozo apvalku (pleiras, vēderplēves) iekaisums — poliserozīts, dažos gadījumos iekaisuma rezultātā izveidojas saaugumi starp ārējo un iekšējo perikarda lapu — rodas saaugumu perikardīts .
  • Sausā perikardīta simptomi ir sāpes sirds apvidū, neliela aizdusa, perikarda berzes troksnis, ko uztver ārsts, izklausot slimnieku.
  • Eksudatīvā perikardīta gadījumā parasti vērojama ķermeņa t paaugstināšanās, sāpes sirds apvidū un ātri pieaugoša aizdusa, eksudatam traucējot sirdsdarbību, perikardīts parasti beidzas ar izveseļošanos.

Ārstēšana

  • Gultas režīms, pamatslimības ārstēšana, pretiekaisuma līdzekļi u.c. medikamenti, ja eksudāta ir daudz, veic perikarda punkciju un eksudātu atsūc, ja eksudāts ir strutains vai rodas saaugumu perikardīts, nepieciešama operācija.

Profilakse

  • Norūdīšanās, laikus jāārstē slimības, kas var radīt perikardītu.