Plakanā pēda

• Plakanā pēda – tā ir pēdas deformācija, kurai ir raksturīga pēdas velves izliekuma samazināšanās. Raksturīga plakanās pēdas pazīme ir samazināts pēdas velves augstums. Izšķir gareniskās un šķērsvelves plakano pēdu.

• Pēdas ir svarīga ķermeņa sastāvdaļa, jo tās ietekmē visu pārējo ķermeni. Kā zināms, pēdā atrodas ļoti daudz punktu, kas atsaucas uz visu ķermeni. Tāpat kā ķermeņa problēmas var parādīties pēdās un līdz ar to gaitā – staigāšanā pirkstgalos, apgrūtinātā iešanā un arī plakanajā pēdā.

• Plakanā pēda saistīta ar visa organisma saistaudu sistēmas vājumu (Latvijā saistaudu problēmas ir aptuveni trešdaļai iedzīvotāju). Dēļ šīm problēmām rodas izmaiņas mugurkaulā un stājā.

• Pareizas stājas veidošanā liela nozīmē ir pareizam pēdas noslogojumam – 60% uz pēdas mugurējās trešdaļas un 40% uz pēdas. Kāds noslogojums katram cilvēkam pēdai ir, to var noteikt, veicot pēdas funkcionālo izmeklēšanu un pēdas nospieduma analīzi (podometriju).

Cēlonis

• Bērniem līdz apmēram 4 – 5 gadu vecumam bieži plakano pēdu var uzskatīt par normālu parādību, jo maziem bērniem pēdas velves pacēluma vietā atrodas tauku spilventiņš, kurš rada optisku ilūziju, ka bērnam ir nepietiekams pēdas izliekums, tāpēc līdz sešu gadu vecumam bērniem ir tā sauktā funkcionālā plakanā pēda, kas ar laiku izlīdzinās. Zināms muskuļu – saišu vājums ir novērojams līdz pat septiņu gadu vecumam.

• Plakano pēdu parasti var konstatēt vizuāli – pēc pēdas velves iekšējās malas. Vislabāk pēdas velves izmaiņas ir konstatēt pēc pēdas nospieduma – smiltīs vai uz papīra.

• Pārliecināties, vai bērnam ir pietiekoša pēdas iekšējā velve var arī šādi: bērns nostājas ar plikām pēdām uz cietas virsmas, tad starp atbalsta virsmu un bērna pēdu iekšpusē ieliek mazā pirksta galu. Ja pirksta gals brīvi novietojas starp pēdu un atbalsta virsmu, tas nozīmē, ka pēdas velve varētu būt pietiekoši augsta.

• Normāli papēdis tiek nonēsāts no ārpuses, purngals – no iekšpuses. Plakanās pēdas gadījumā ātrāk nonēsājas zoles un papēža iekšējā mala visā garumā. Ja skatoties uz bērna pēdām no aizmugures var redzēt, ka pēda ir novirzīta uz iekšpusi attiecībā pret potītes asi, kā arī, ja bērns savu pirmo apavu pazoles nonēsā pēdas iekšpusē, noteikti jāvēršas pie speciālista ortopēda vai fizioterapeita, lai atrastu cēloni. Ja līdz skolas vecumam tas nav darīts, tad pirms skolas gaitu uzsākšanas to ieteicams izdarīt.

Plakanās pēdas attīstību bērniem var veicināt šādi faktori:

• liekais svars,
• neērtu apavu nēsāšana,
• pārmērīga slodze,
• pēdas traumas,
• iedzimtas kaites,
• smagas infekcijas (poliomielīts) un to sarežģījumi,
• bērnībā pārslimots rahīts,
• valgus ceļu deformācija (x kājas).

• Visbiežāk pēda deformējas tieši bērnībā, lai gan plakanā pēda var būt arī iedzimta, jo īpaši, ja tāda bijusi abiem vecākiem. Iedzimtas plakanās pēdas cēlonis var būt neiroloģiska rakstura. Šajā gadījumā bez ārstnieciskās vingrošanas un fizioterapijas neiztikt. Ķirurģiska iejaukšanās nepieciešama tikai tad, ja skaidri zināms plakanās pēdas cēlonis, piemēram, kaulu pataloģija.

• Vecākiem der zināt, ka arī pārāk agra bērna stādināšana uz kājām var veicināt plakanās pēdas izveidošanos, jo tā ir pārāk liela slodze nenostiprinātajiem muskuļiem. Vecākiem būtu jāļauj bērnam rāpot tik ilgi, cik viņš vēlas, jo tādējādi tiek nostiprināta visa ķermeņa muskulatūra.

• Vairākumam bērnu ar plakano pēdu novēro gaitas izmaiņas, kas ir saistītas ar mugurkaula un iegurņa stāvokļa izmaiņām. Bērns, kuram ir plakanā pēda, nav spējīgs ilgstoši staigāt, jo jūt sāpes pēdās, tās ātri piekūst. Ja bērnam ir plakanā pēda, viņš var sūdzēties par sāpēm pēdās, apakšstilba muskuļos. Bet tāpat var sāpēt potītes locītava, ceļgala locītavas iekšpuse, mugurkauls. Sāpes visbiežāk parādās vakaros, sevišķi, ja bērns ir ilgi stāvējis vai staigājis, sportojis. No rīta sāpes pāriet.

Profilakse

• Jau no pašas mazotnes jāļauj bērniņam aktīvi darboties ar savām kājiņām – zīdainītim ļaut iebāzt kāju pirkstiņus mutē un spārdīties, jo tas attīsta muskuļus. Vēl vecāki paši var pakutināt bērniņa pēdiņas – to var darīt ar dažādiem ādiņai patīkamiem materiāliem. Tāpat var veikt pēdiņu masāžu – ar rokām vai bumbiņu. Jāparūpējas, lai rāpulīšu pēdas un zeķītes nav pārāk ciešas.

• Kad mazulis sāk staigāt, daļa ārstu iesaka valkāt apavus ar supinātoriem – ortopēdiska zoli, ko plakanās pēdas gadījumā ieliek apavos, lai tā neattīstītos tālāk. Zole nodrošina atbalstu pēdas garenvelvei pateicoties īpašam zoles velvējumam. Tādu parasti izgatavo individuāli piemērojot bērna kājiņai. Parastajiem apaviem arī mēdz būt iekšpusē liekamās zolītes.

• Tomēr jāatceras, ka pārāk bieza to nēsāšana var vājināt pēdas saites, jo tām pašām vairs nav jāveic savas funkcijas. Savukārt bērni ar pēdu deformāciju nedrīkst valkāt gumijas zābakus, mīkstas čības, sandales bez kapes, kā arī nebūtu pareizi valkāt citu bērnu apavus, jo, lai cik jauni tie izskatītos, katrs bērns tos ievalkā citādāk, tāpēc var radīt vai pastiprināt pēdu problēmas.

• Pirmajiem izvēlētajiem apaviem jābūt ar augstu un stingru kapi, kas labi fiksē potītes rajonu. Vēlama daļēji slēgta, dabīgās ādas virspuse, kas ļauj pēdai elpot, kā arī zems papēdis (bērnu apavos papēža platumam ir jābūt ne mazākam par trešdaļu no zoles kopējā garuma). Vēlams, lai zole ir elastīga un iešanas laikā labi locītos, bet purngals plats un ērts. Savukārt nevēlama ir platformas zole kā arī zoles ar izteiktiem protektoriem. Zoles apakšā protektoriem ir jāpārklāj vienmērīgi visu zoles virsmu, ja tajā pa viduslīniju iestrādātas puķītes, dažādas ģeometriskas figūras, kas paceļas virs zoles, tad ejot tas rada pēdas nestabilitāti un pārslogo tās. Bērniem apavus ieteicams pirkt par vienu izmēru lielākus, bet ne vairāk, lai būtu apmēram viens centimetrs brīvas vietas, tādējādi kāju nespiestu, bet nebūtu arī pārāk brīvi. Nevajadzētu pieļaut, ka apavos svīst kājas.

• Kopā ar bērnu katru dienu var būt piecas minūtes, kad izspēlēt spēles, kad jāstaigā uz pirkstgaliem, jo tā pēdas velve var veidoties pareizi. Tāpat var izdomāt spēles, kad jāstaigā uz papēžiem. Jautra atrakcija bērnam var būt arī līdzsvara noturēšana, ejot pa vingrošanas apli ar kailām kājām. Bērni var būt pārsteigti un ļoti ieinteresēti par iespēju plēst papīru ar kāju pirkstiem, bet ja tas vēl nepadodas, var vienkārši sasprindzināt un atslābināt kāju pirkstus vairākas reizes.

• Lai plakanā pēda neveidotos, bērniem ieteicams daudz aktīvi kustēties jau no mazām dienām, pēdām par labu nāk arī peldēšana. Ārstu viedokļi atšķiras, vai bērniem labāk staigāt apavos, vai pēc iespējas – basām kājām. Tomēr šobrīd nostabilizējas uzskats, ka telpās, kur ir līdzena, gluda virsma, labāk staigāt apavos, savukārt smiltīs, zālē un citā vidē, kur ir nelīdzena virsma – ja iespējams, ar basām kājām.

• Savukārt, ja ir doma bērnu vest uz masāžu vai koriģējošo vingrošanu, tad labāk pirms tam bērnu aizvest apskatīt fizioterapeitam, kas pārbaudīs stāju un ja nepieciešams, veiks korekcijas. Masāža mazina pēdas un potīšu tonusu, nostiprina vājus muskuļus un noņem sasprindzinājumu.