Elpošanas orgāns, kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
- Izšķir labo un kreiso plaušu, plaušas atrodas krūškurvī virs diafragmas un no abām pusēm pieguļ sirdij. Plaušām ir konusa forma, to pamatne vērsta uz diafragmu, bet galotne — uz augšu, galotne beidzas dažus cm virs atslēgkaula vai pirmās ribas.
Plaušām ir 3 virsmas:
- apakšējā (diafragmālā) virsma saskaras ar diafragmas kupolu, ribu virsma pieguļ krūškurvja iekšējai virsmai,
- iekšējā (mediālā) virsma vērsta pret vidusplāksni, un tajā atrodas plauša vārti, pa tiem iet bronhi, asinsvadi, limfvadi un nervi, kas visi kopā veido plauša sakni,
- videne (mediastinum), spraugveida telpa krūškurvī starp plaušu iekšējām virsmām kurā atrodas sirds ar sirds somiņu un galvenajiem asinsvadiem, barības vads, elpvads ar bronhiem, aizkrūtes dziedzeris, diafragmas nervi, klejotājnervi, simpātiskie stumbri un krūšu limfvads.
- Slīpas rievas sadala plaušas augšējā un apakšējā daivā. Labajā plaušā ir vēl arī horizontāla rieva, kas, atdalīdama daļu no augšējās daivas, izveido 3. — vid. daivu. Plaušu iekšējā uzbūve ir sarežģīta, to veido bronhu koks, plaušu (elpošanas) parenhīma (sastāv no alveolām), asinsvadi, limfvadi un nervi.
Bronhu koku veido bronhu sazarojumi:
- galvenie bronhi pakāpeniski sazarojas līdz elpošanas bronhiolām, kas sadalās alveolārās ejiņās un beidzas ar paplašinājumiem — alveolu maisiņiem. Elpošanas bronhiolu, alveolāro ejiņu un alveolu maisiņu sienās atveras plaušu parenhīmas alveolas, tās ir iegareni, elastīgi plaušu maisiņi apmēram 0,2 mm diametrā, to kopējais daudzums abās plauša ir apmeram 300—400 miljoni, tāpēc kopējā plauša elpošanas virsma ir ļoti liela — apmēram 113 m2, kas 56 reizes pārsniedz cilveka ķermeņa ādas virsmu.
- Alveolas siena sastāv no vienkārtas plakanā (elpošanas) epitēlija, to no ārpuses ietver plaušu artērijas kapilāru tīkls, kurā plūst venozās asinis, kapilāru siena ir veidota no 1 endotēlija kārtas, tādējādi starp alveolāro gaisu un asinīm ir tikai 2 šūnu kārtas, alveolu epitēlijs un kapilāru endotēlijs. Caur šīm šūnu kārtām notiek gāzu apmaiņa — no ieelpotā gaisa asinīs nokļūst skābeklis, bet no asinīm izelpojamā gaisā izdalās ogļskābā gāze, tāpēc kapilāru tīkla venozās asinis kļūst arteriālas.
- No alveolu kapilāru tīkla veidojas sīkas plauša vēnas, kas, saplūstot lielākās, izveido 4 plaušu vēnas (pa 2 no katras plaušas), pa kurām arteriālās asinis atgriežas sirds kreisajā priekškambarī (mazais asinsrites loks), bez tam plaušās sazarojas arī lielā asinsrites loka artērijas, kas nes barības vielas uz plaušām.
- Alveolas ir elastīgas, jo to sienās ir elastīgās šķiedras, kuru plaušās ir vairāk nekā jebkurā citā orgānā, uz vecumu alveolu elastība samazinās, to sienas izelpas laikā sakļaujas mazāk un paliek daļēji izstieptas, ar laiku radot plauša emfizēmu.