Plaušu abscess

Strutains plaušu audu sabrukums, kas norobežots no apkārtējiem audiem ar saistaudu kapsulu un veido vienu vai vairākus dobumus.

Cēlonis

Plaušu abscesa rašanos nosaka vairāki pamatfaktori:

akūts infekcijas perēklis plaušu audos, kas var rasties, ja elpošanas ceļos iekļūst strutas rādošie mikroorganismi (stafilokoki, streptokoki, pneimokoki u.c);
plaušu karsonis, kas rada plaušu audu nekrozi, vēlāk izveidojas dobums;
bronhu nosprostojums, ko var radīt svešķermeņi, sabrukuši plaušu ļaundabīgi audzēji, krūškurvja ievainojumi u.tml.;
asinsrites traucējumi, kas izraisa plaušu audu nekrozi, piemēram, plaušu infarkts.

parasti ar plaušu abscesu slimo cilvēki pusmūža gados un vecumā, biežāk — vīrieši.

Simptomi

Plaušu abscesa klīnisko gaitu iedala 2 stadijās:

Visbiežāk plaušu abscess sākas pēkšņi ar strauju t paaugstināšanos, drebuļiem, svīšanu, rodas sāpes krūtīs, nereti sauss klepus, asinīs palielinās leikocītu daudzums.
Otrajā stadijā, kad plaušu abscess vairs nav izolēts, bet strutas izlaužas uz bronhu, klepus pastiprinās, izdalās ļoti daudz strutainu krēpu, t parasti pazeminās, un plaušu abscess pēc kāda laika vai nu likvidējas, vai — biežāk — kļūst hronisks, strutas var izlauzties ne tikai uz bronhu, bet arī pleiras dobumā, tādā gadījumā slimības komplikācija ir empiēma.

Ārstēšana

Akūtajā stadijā lieto antibiotikas, galvenokārt ievadot tās tieši plaušu abscess dobumā, vispārspēcinoši līdzekļi, pilnvērtīgs, olbaltumvielām bagāts uzturs.

Ļoti svarīgi ir panākt krēpu un strutu maksimālu atdalīšanos, šai nolūkā izmanto speciālus ārstnieciskās vingrošanas paņēmienus, ja plaušu abscess ir hronisks, nepieciešama ķirurģiska ārstēšana (attiecīgās plaušu daļas rezekcija).

Profilakse