Pleirīts

• Pleirīts — pleiras iekaisums. Parasti pleirīts saistīts ar kādu patoloģisku procesu plaušās vai pleirā (tuberkulozi, plaušu karsoni, audzēju, infarktu, pleiras ievainojumu u.c). Visbiežāk sastopams tuberkulozes pleirīts, bet pleirīts var izraisīt arī citas īnfekcijas slimības, gripu, angīnu, skarlatīnu, tularēmiju, sepsi (sevišķi pēc dzemdībām) u.c. Dažreiz pleirīts var pievienoties hroniskām nieru slimībām.

Cēlonis

• Pleirīta rašanos veicina saaukstēšanās, nepilnvērtīgs uzturs u.c. faktori, kas izraisa alerģiskas reakcijas. Vairums gadījumu pleirīts ir vienpusējs, retāk — abpusējs. Tas var būt gan difūzs (iekaist visa pleira). gan arī norobežots (iekaisuma process skar tikai atsevišķu pleiras daļu). Pleiras iekaisuma rezultātā pleiras dobumā uzkrājas šķidrums — eksudāts.

• Pēc eksudāta daudzuma izšķir divas pleirīta formas — fibrinozo jeb sauso pleirītu un eksudatīvo jeb slapjo pleirītu.

Simptomi

• Fibrinozā jeb sausā pleirīta gadījumā pleiras dobumā uzkrājas tikai nedaudz eksudāta. Šis eksudāts drīz uzsūcas, bet uz pleiras lapām nogulsnējas fibrīns, tāpēc pleiras virsma kļūst nelīdzena un elpojot rodas berze, kas rada asas, durošas sāpes.

• Slimniekam dziļi elpojot, klepojot, kustoties, sāpes pastiprinās. Sāpju lokalizācija ir dažāda atkarībā no iekaisuma vietas. Slimniekam ir sauss klepus un nedaudz paaugstināta temperatūra. Sausais pleirīts parasti ilgst 1—3 nedēļas, bet tas var pāriet eksudatīvajā pleirītā.

• Eksudatīvajam jeb slapjajam pleirītam raksturīga lielāka eksudāta daudzuma uzkrāšanās pleiras dobumā. Pēc eksudāta rakstura šis pleirīts var būt serozs (eksudāts dzidrs, dzeltenā krāsā), hemorāģisks (eksudāts asiņains) un strutains (eksudāts duļķains, strutains).

• Eksudatīvais pleirīts parasti sākas pēkšņi ar augstu temperatūru un asām, durošām sāpēm slimajā krūšu pusē. Taču slimība var sākties arī pakāpeniski, ar nelielām sāpēm. Šķidruma daudzumam pleiras dobumā palielinoties, sāpes mazinās, bet rodas smaguma sajūta krūtīs un apgrūtināta elpošana.

• Ja pleiras dobumā sakrājas ļoti daudz eksudāta (1 l un vairāk), plauša tiek saspiesta un rodas aizdusa. Arī sirds un lielie asinsvadi var tikt novirzīti uz krūšu pretējo pusi, tas izraisa sirdsdarbības un asinsrites traucējumus. Eksudatīvais pleirīts var pāriet 2 — 3 nedēļu laikā, bet var arī ilgt mēnešiem. Slimniekam atveseļojoties, eksudāts parasti uzsūcas. Var rasties pleiras saaugumi.

Ārstēšana

• Ārstē pamatslimību. Slimniekam nepieciešams gultas režīms. Nekavējoties jāizsauc ārsts. Fibrinozo pleirītu parasti ārstē mājās, lietojot pretiekaisuma līdzekļus, vitamīnus, bankas vai sinepju plāksterus.

• Eksudatīvais pleirīts jāārstē slimnīcā. Lieto iekaisumu mazinošus līdzekļus. Smagākos gadījumos veic pleiras dobuma punkciju, eksudātu atsūc un pleiras dobumā ievada medikamentus. Slimniekiem jānodrošina racionāls, olbaltumvielām un C vitamīniem bagāts uzturs, bet jāierobežo ogļhidrātu, ūdens, vārāmās sāls patēriņš. Lai nerastos saaugumi, pleirīta ārstēšanā izmanto arī ārstniecisko fizkultūru.