Pneimokoku infekcija
- Pneimokoks vai Streptococcus pneumoniae ir Gram pozitīva baktērija, kura pēc formas atgādina graudu. Tā bīstamību nosaka apvalks, ko nosacīti varam nosaukt par “mētelīti”. Šis “ mētelis” neatļauj mūsu organisma sargiem pneimakoku iznīcināt, palīdz tam izdzīvot un izsaukt dažādas slimības. Pēc “mētelīša” sastāvdaļām (polisaharīdiem) zinātnieki un ārsti atpazīst dažādus pneimakokus, precīzāk to serotipus. Serotips ir baktēriju vai vīrusu veids ar specifiskām īpašībām, ko var noteikt, izmantojot antivielas. Serotipus apzīmē ar cipariem un burtiem. Gluži kā mēs, cilvēki, piederam vienai sugai, bet katrs esam dažādi, tā arī pneimokoki ir atšķirīgi un izraisa atšķirīgas slimības.
- Šodien zināmi vairāk kā 90 dažādi sterotipi, kas atšķiras pēc to agresivitātes un izsauktās slimības smaguma, pēc spējas apdzīvot vesela cilvēka aizdeguni, pēc spējas izsaukt dažādas slimības, pēc jūtības pret antibiotikām un pēc asociācijas ar pacienta nāvi. Zināms, ka bērniem no vairāk kā 90 pneimakoku serotipiem bīstami ir aptuveni 15.
Eiropā šobrīd izplatītākie pneimokoku serotipi bērniem ir 1, 3, 4, 6A, 6B, 7F, 9V, 14, 18C, 19A, 19F, 23F. Taču, sakarā ar globalizāciju, šobrīd nav iespējams paredzēt, kas būs bīstamākie slimību izsaucēji pēc 10 gadiem.
Cēlonis
- Zinām, ka aptuveni 20 – 30% pieaugušo un 50% bērnu pneimakoks uzskatāms par normālu aizdegunes mikrofloras sastāvdaļu. Proti, tas ir kolonizējis indivīda aizdeguni. Pie labiem apstākļiem pneimakoks saimniekam nav bīstams, bet… Bet pie akūtām elpceļu saslimšanām, alerģijām tas spēj kļūt ļauns un izsaukt dažādas slimības. Jāatceras, ka šāds vesels nēsātājs ir bīstams apkārtējiem, jo nepārtraukti izdala pneimakoku, inficējot apkārtējos. Infekciju var nodot otram cilvēkam gan tieša kontakta ceļā ar gļotādu sekrētiem, gan gaisa pilienu infekcijas veidā.
- Pneimakoks, atkarībā no tā kā nokļūst bojājuma vietā, var izsaukt slimības pēc diviem dažādiem mehānismiem. Ja baktērija nokļūst bojājuma vietā tiešas piekļuves ceļā, tā izsauc neinvazīvas saslimšanas. Piemēram, akūtu vidusauss iekaisumu, deguna blakusdobuma iekaisumu, pneimoniju vai konjunktivītu. Bet gadījumos, kad baktērija pārrauj organisma aizsargbarjeras un uzsāk savu ceļojumu ar limfu vai asinīm tā izsauc ļoti bīstamas saslimšanas ko mēs saucam par invazīvām pneimakoku saslimšanām. Aizceļojot uz smadzenēm tiek ierosināts strutains meningīts, plaušās – pneimonija, kaulos – osteomielīts, vēderplēvē – peritonītes, sirdī – strutainas sirds infekcijas. Šīs invazīvās slimības norit smagi un saistāmas ar augstu pacienta mirstības risku.
- Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem pneimokoka ierosinātas slimības ir uzskatāmas par vienu no galvenajiem iemesliem bērnu mirstībai vecumā līdz 5 gadiem.
Simptomi
- Ar pneimokoku infekciju slimo visa vecuma cilvēki, kaut gan biežāk saslimst mazi bērni (jaunāki par2 gadiem) un gados vecāki cilvēki. Pneimokoki var izraisīt vidusauss un deguna blakusdobuma iekaisumus, pneimonijas, kā arī smagākās slimības: meningītu, sepsi, retos gadījumos – sirds bojājumus (endokardītu, perikardītu), kaula smadzeņu (osteomielītu) un mīksto audu infekciju.
Ārstēšana
- Vakcinē 2, 4, 6 un 12 – 15 mēnešos.