Pneimonija – Plaušu karsonis – iekaisums

• Pneimonijai ir dažādas izcelsmes iekaisums mazākos vai lielākos plaušu Biežākais plaušu karsoņa (pneimonijas) cēlonis ir infekcijas nosprostojums vai kairinājums (asinis, gļotas, svešķermenis, ķīm. vielas u.tamlīdzīgi.).

Cēlonis

• Izšķir primāro un sekundāro plaušu karsoni (tiek lietots arī iedalījums krupozajā pneimonijā un bronhopneimonijā). Primāro plaušu karsoni (pneimoniju) var ierosināt baktērijas vai vīrusi.

• Bakteriālo pneimoniju jeb krupozo pneimoniju visbiežāk ierosina pneimokoks, kas atrodams slimnieka krēpās, dažreiz arī asinīs. Retāk šā veida plaušu karsoni izraisa stafilokoks, hemolītiskais streptokoks un Frīdlendera nūjiņa.
• Saslimšanu sekmē saaukstēšanās, pārsalšana, pārpūle vai arī kaitīgi arodfaktori,traumas un tamlīdzīgi. Pēc izslimošanas imunitāte nerodas, viens un tas pats cilvēks ar bakteriālo pneimoniju var slimot vairākkārt. Ar šo plaušu karsoni (pneimoniju) slimo dažādā vecumā, izņemot zīdaiņus un ļoti vecus cilvēkus.

Simptomi

• Tipiskos gadījumos slimība sākas ar drebuļiem, temperatūra paaugstinās līdz 40°, sāp galva un krūtis, turklāt sāpes krūtīs pastiprinās dziļākas ieelpas laikā.
  Pirmajās slimības dienās ir klepus un var izdalīties nedaudz staipīgas, rūsganas krēpas. Elpošana sekla, paātrināta, bieži sāpīga, arī pulss paātrināts, seja sārta vai zilgana. Uz lūpām un deguna rodas ūdeņainas pūtītes. Agrāk, kad vēl nebija pretmikrobu līdzekļu, strauja temperatūras krišanās (krīze) iestājās 7. vai 9. dienā. Tagad temperatūra parasti pazeminās agrāk (3.—4. dienā) un nav krīzes.
• Slimība smagāk noris vecākiem cilv. Bīstamākās šā plaušu karsoņa (pneimonijas) formas ir migrējošā pneimonija (iekaisums ceļo no vienas plaušu daivas uz otru) un totālā pneimonija (vienlaicīgs vairāku daivu vai pat visas vienas plaušas iekaisums). Smagākās komplikācijas — plaušu abscess vai gangrēna, sastrutojums pleiras dobumā, sirds un asinsvadu bojājumi.
• Visbiežākā komplikācija ir iekaisuma nepilnīga uzsākšanās un pāreja hroniskā pneimonijā. Vīruspneimonija visbiežāk pievienojas kādai vīrusu infekcijai, piemēram, gripai,adenovirusālai slimībai, masalām, drudzim, ornitozei. Organismā, ko novājinājusi vīrusu infekcija,aktīvas kļūst arī baktērijas, kuru parasti daudz mutes dobumā un augšējos elpošanas ceļos.
  Vīruspneimonija izpaužas gandrīz tāpat kā bakteriālā pneimonija, tomēr tās simptomi nav tik spilgti. Tās gaita var būt dažāda — gan viegla, gan ļoti smaga.

• Sekundārais plaušu karsonis (pneimonija) bieži rodas vecākiem cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām plaušu slimībām (piemēram, plaušu emfizēmu, bronhiālo astmu). vai pievienojas bronhītam un hroniskām sirds slimībām, kad radies sastrēgums mazajā asinsrites lokā. Ierosinātāji var būt pneimokoki, streptokoki vai stafilokoki, kas lielā daudzumā atrodami slimnieka krēpās. Bieži pat grūti pateikt, kas ir slimības ierosinātājs.

• Sekundārs plaušu karsonis (pneimonija) var rasties arī, ja bronhos iekļūst svešķermenis (aizrijoties ar ēdienu, jaundzimušajam aizrijoties ar augļa ūdeni, slīcējam sarijoties ūdeni). Šis plaušu karsonis (pneimonija) sevišķi smags ir zīdaiņiem un ļoti veciem cilvēkiem. Sekundārā plaušu karsoņa (pneimonijas) norise var būt dažāda, tāpēc vienmēr, kad ir drudzis, klepus, krēpas, aizdusa, durošas sāpes krūtīs, vispārējs nespēks, turklāt lūpas kļuvušas zilganas, bet seja stipri sārta, jāatceras, ka var būt sācies plaušu karsonis (pneimonija), un jāizsauc ārsts.

Ārstēšana

Ārstēšanai ir 3 galvenie uzdevumi:

• vājināt baktērijas ar atbilstošām sulfanilamīdu un antibiotiku devām,
• stiprināt sirdi un asinsvadus un panākt pilnīgu iekaisuma uzsūkšanos.
• Nepieciešams stingrs gultas režīms, rūpīga kopšana un svaigs gaiss.

• Lai slimniekam būtu vieglāk elpot, jāpaaugstina pagalvis, istaba labi jāvēdina. Sevišķi rūpīgi jākopj zīdaiņi un mazi bērni, kas vairākas stundas dienā jānēsā vertikālā stāvoklī, ja iespējams, svaigā gaisā. Āda jānoberzē ar vāju spirta un etiķūdens maisījumu, bieži jāmaina veļa. Jārūpējas, lai regulāri izietu vēders. Rūpīgi jākopj mutes dobums — mēle un smaganas jātīra ar borglicerīna šķīdumā samērcētu tamponu.
• Slimniekam diennaktī jāuzņem 2—3 litri šķidruma (atšķaidīta ābolu sula, kumelīšu tēja, kafija). Jāierobežo vārāmā sāls patēriņš. Pēc katra grama zāļu jāizdzer pus glāze sārmaina minerālūdens (boržomi u.c.).
  Uzturam jābūt viegli gremojamam, jāēd bieži (5 reizes dienā), bet nedaudz: sakults olas dzeltenums, liess vistas buljons, kompoti, malta, liesa gaļa, kā arī kefīrs, biezpiens un citi piena produkti. C vitamīns un B grupas vitamīni jāuzņem 3 reizes vairāk par normālo dienas devu. Medikamenti lietojami pēc ārsta norādījumiem. Plaušu karsoņa (pneimonijas) slimniekiem, it sevišķi vecākiem cilvēkiem, regulāri jālieto sirds līdzekļi. Lai mazinātos sāpes un labāk izdalītos krēpas, lietot sinepju plāksterus,bankas un pretklepus līdzekļus. Kad temperatūra kļuvusi normāla, gultas režīms vēl nepieciešams vismaz 3 dienas guļus, 5—10 reizes dziļi jāieelpo un jāizelpo – vēlāk to dara 4 reizes dienā, kombinējot ar arasinsrites uzlabošanas vingrinājumiem.

Profilakse

• Svarīgi ir sistemātiski norūdīt organismu. Nedrīkst smēķēt un lietot alkoholiskus dzērienus. Laikus jāārstē bojāti zobi, strutojošas mandeles, deguna blakusdobumu iekaisums, lai mazināto  autoinfekcijas iespējamība. Jāievēro darba aizsardzības noteikumi ķīmiskās rūpnīcās un tamlīdzīgās vietās. Laikus jāārstē slimības, kas veicina plaušu karsoņa (pneimonijas) rašanos.