Psihozes

• Augstākās nervu darbības traucējumi, kuru rezultātā zūd smadzeņu spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt, mainās slimnieka pašsajūta un savas personības apziņa.

Cēlonis

Psihiskas slimības izcelsmē nozīmīgi vairāki faktori:

• Iedzimtība;
• Organiski galvas smadzeņu bojājumi, kas radušies sakarā ar grūtniecības patoloģiju un augļa nepareizu attīstību,
• galvas traumu (sevišķi, ja tā gūta agrā bērnībā),
• audzēju,
• smadzeņu asinsvadu aterosklerozi u.c. psihiskas slimības
• Oligofrēnija;
• Simptomātiskās psihozes;
• Hroniskās autointoksikācija, ko izraisa smagi vielmaiņas traucējumi;
• Akūta un hroniska infekcija (encefalīts, meningoencefalīts) un intoksikācija (saindēšanās ar alkoholu, narkotiskām vielām, atropīnu);
• Smagi psihiskie pārdzīvojumi — psihotraumas;
• Nepietiekams uzturs, ilgstoša fiziska un psihiska pārslodze, nehigiēniski dzīves apstākļi.

Simptomi

• Psihiskas slimības laikā slimniekam rodas dažādi psihiski traucējumi — psihisku slimību simptomi un sindromi.

Raksturīgākie no tiem ir:

• uztveres traucējumi (ilūzijas, halucinācijas, senestopātijas),
• garastāvokļa pārmaiņas (depresija, mānija, apātija, disforija, eiforija),
• domāšanas traucējumi (uzmācības murgi),
• apziņas traucējumi (apdullums, delīrijs, amence, oneiroīds, apziņas krēsla),
• intelekta traucējumi (plānprātība),
• pārmaiņas personībā un neirotiskas dabas traucējumi (parapsihopātiski un paraneirotiski stāvokļi).

• Psihiskās slimības raksturs un dziļums var būt dažāds. Slimības gaitā apkārtējās priekšmetiskās pasaules uztvere bieži saglabājas nemainīta. Saslimušais ar redzi, dzirdi, tausti, ožu un garšu gūst pareizu informāciju par apkārtni, bet iegūtos datus nespēj pareizi novērtēt.

• Šajos gadījumos slimība visbiežāk izpaužas nepareizās domās — murgos (traucējumi vienā punktā), citādi slimnieks gan apkārtējo situāciju, gan savu stāvokli spēj vērtēt pareizi. Šiem slimniekiem parasti šķiet, ka pret viņiem slikti izturas, viņus novēro, vajā u.tml. (murgu psihiskas slimības).

• Reizēm murgiem pievienojas arī uztveres traucējumi — halucinācijas; tad izveidojas halucināciju un murgu psihiskas slimības. Kaut gan visiem šiem slimniekiem reālās pasaules uztvere ir izkropļota (halucināciju un murgu sekas), šīs psihiskās slimības visumā norisinās ar skaidru apziņu.

• Tās parasti ir ilgstošas, sākas un beidzas lēni, pakāpeniski.

• Psihozēm, kas norisinās ar apziņas traucējumiem, raksturīga primāri pārmainīta ārējās priekšmetiskās pasaules uztvere, kura vai nu vispār nav iespējama, vai ir stipri pavājināta vai izkropļota.

• Šīs psihiskās slimības parasti sākas un beidzas straujāk, psihiskie traucējumi ir spilgtāki. Pie afektīvajām psihiskām slimībām pieder psihiskas slimības, kuru klīniskā ainā dominē emocionālie traucējumi. No tiem visbiežāk sastopama depresija, kuras diagnostikai un ārstēšanai pēdējos gadu desmitos pievērš arvien lielāku uzmanību.

• Pie afektīvajām psihiskajām slimības pieder maniakāli depresīvā psihoze, arī dažas šizofrēnijas formas un involūcijas psihožu formas. Psihiskās slimības norise var būt nepārtraukta, periodiska vai rekurenti progredienta. Nepārtrauktās norises temps var būt dažāds. Ja psihiskās slimības gaita ir ļaundabīga, slimība strauji progresē un drīz noved līdz dziļa defekta stāvoklim.

• Citos gadījumos psihiskās slimības norise var būt ļoti lēna, pat grūti pamanāma (piemēram, paranoja). Psihozēm, kam ir periodiska norise, mainās slimības saasinājuma un uzlabošanās periodi. Rekurenti progredienta norise, kas raksturīga šizofrēnijai un epilepsijai, it kā apvieno sevī nepārtrauktās un periodiskās gaitas īpatnības — uz lēni un nepārtraukti norisošās slimības fona periodiski rodas akūti saasinājumi.

Ārstēšana

• Psihiskas slimības prognoze var būt dažāda. Daudzas psihiskās slimības var pilnīgi izārstēt, bet dažkārt paliek sekas — murgi, halucinācijas vai arī pārmaiņas personībā, plānprātība. Ārstēšanas metodes, kurās izmanto arvien jaunus ārstēšanas līdzekļus, dod iespēju sekmīgi cīnīties pret psihiskām slimībām.