Periodisks asinsvadu sienu viļņojums, ko rada tilpuma, spiediena, asins plūsmas ātruma svārstības, un artēriju sienu elastība.
- Izšķir arteriālo un vēnu pulsu.
- Arteriālo pulsu var redzēt, sataustīt vai reģistrēt ar īpašu aparātu — visās artērijās, kas guļ sekli zem ādas un ir viegli sataustāmas, parasti tausta spieķartērijas pulsu un nosaka tā biežumu, ritmu, pildījumu, spiedienu un asinsvada sienu īpašības.
- Pulsa biežums atbilst sirds pukstu skaitam minūtē un fizioloģiski atkarīgs no vecuma (bērniem 1. Mūža gadā apmēram 100, pieaugušajiem — 60—80 reizes minūtē), ķermeņa stāvokļa (guļus retāks nekā sēdus un stāvus), darba, uztraukumiem, āra t° un veselības stāvokļa.
- Karstā telpā, spriegā darbā, dažādos emocionālos stāvokļos, no dažiem medikamentiem pulss kļūst biežāks, biežuma pieaugumu virs 100 reizēm minūtē sauc par tahikardiju, bet samazināšanos zem 60 reizēm min. — par bradikardiju.
- Ritmiskai sirdsdarbībai atbilst ritmisks pulss, puksti atkārtojas pēc vienādiem laika sprīžiem, ja atsevišķie pulsa viļņi seko cits citam pēc dažāda ilguma starpbrīžiem, pulss ir aritmisks (neregulārs).
- Pulsa pildījums atkarīgs no asiņu tilpuma, kas izplūst katrā pulsa periodā caur attiecīgā asinsvada šķērsgriezumu, tas atkarīgs no sirds sistolē izgrūstā asins daudzuma.
- Pulsa spiediens ir starpība starp maksimālo asinsspiedienu uz artēriju sienām sistoliskā pildījuma laikā un minimālo līmeni, līdz kuram tas nokrīt 2 pulsa viļņu starplaikā, reizē ar spiediena un tilpuma palielināšanos sistoles laikā artērijās paātrinās arī asins plūsma.
- Pulsa vilnis izplatās pa artēriju sienām daudz ātrāk (4—9 m/s), nekā plūst asinis ( aortā sistoles laikā tikai apmēram 0,4 m/s), un izbeidzas arteriolu un kapilāru apvidū.
- Vēnu pulss vērojams tikai sirdij tuvajās vēnās, tas normāli atspoguļo tilpuma svārstības, kas atkarīgas no tā, vai asinis ieplūst sirds dobumos brīvi vai arī sirds saraušanās dēļ to ceļš uz laiku aizsprostots. Vēnu pulsu nevar sataustīt neelastīgo sienu dēļ, bet to var redzēt vai arī pierakstīt fotoelektriski.