Rēta

  • Blīvu saistaudu apvidus, kas radies dažādu audu defekta vietā, piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u.tml., kad bojā gājušos audus aizstāj saistaudi.
  • Tikko radusies rēta parasti ir sārti pelēka — krāsa atkarīga no asinsvadu daudzuma, asinsvadiem pakāpeniski izzūdot, rēta kļūst bālāka, ja brūcē nav iekļuvusi infekcija un tā ir dzijuši ātri (piemēram, operācijas rēta), veidojas mīksta, ar apkārtējiem audiem nesaaugusi, tikko manāma rēta.
  • Lielas rētas rodas pēc plašiem audu bojājumiem (traumām, apdegumiem u.c), kā arī pēc ilgstoša iekaisuma, lielas rēta var savilkt apkārtējos audus, mainīt orgāna formu un radīt smagus funkcijas traucējumus.
  • Dobo orgānu rētas var sašaurināt orgāna dobumu, piemēram, rētas barības vadā un zarnās var traucēt barības virzīšanos, rētas urīnpūslī var traucēt urīna izdalīšanos u.tml.
  • Rētaini saaugumi krūšu dobumā, piemēram, pēc pleirīta, var ierobežot plaušu kustības.
  • Saaugumi vēdera dobumā dažreiz var izraisīt zarnu aizsprostojumu, plašas rētas locītavu apvidū var radīt kustību ierobežojumus un kontraktūras, rētas galvas smadzenēs var būt epilepsijas cēlonis.
  • Lai likvidētu rētu radītās sekas, izmanto fizioterapijas metodes — masāžu, mehanoterapiju, elektroforēzi u.c, dažreiz nepieciešama ķirurģiska ārstēšana (saaugumu pārgriešana, plastiskas operācijas u.c).