Roze – (latīņu – erysipelas)

• Roze ir slimība kas izpaužas ar spilgti sarkanu, spīdīgu plankumu uz ādas.

Cēlonis

• Rozi ierosina — streptokoki iekļūst ādā un zemādas audos bojājumu vietās (noberzumi, ieskrāpējumi, nobrāzumi). Saslimšana atkarīga no organisma alerģijas. Inkubācijas periods no 15 st. līdz 7 dienām.

Simptomi

• Slimība sākas pēkšņi ar augstu temperatūru (39—40°), drebuļiem, galvassāpēm, dažkārt arī ar sliktu dūšu un vemšanu. Uz ādas rodas spilgti sarkans, spīdīgs plankums, āda šai vietā ir karsta un sāpīga.

• Apsārtuma kontūras līdzīgas uguns liesmām, apkārt ir neliels ādas pacēlums — valnis (eritematozā roze).

• Roze visbiežāk izveidojas uz galvas (galveno kārt sejas) un kājām.

• Adas apsārtuma vietā dažreiz rodas ar šķidrumu pildīti pūslīši vai arī viens liels pūslis (bullozā roze).

• Roze var ātri izplatīties no vienas ķermeņa daļas uz otru (migrējošā roze).

• Pareizi ārstēta, slimība ilgst 5—10 dienas, bet 5—7% gadījumu roze var atkārtoties pat vairākkārt un ilgt mēnešiem vai gadiem (hroniski recidivējošā roze).

• Atkārtotie ādas iekaisumi ir organisma alerģisko pārmaiņu sekas un var radīt limfas atteces traucējumus un pastiprinātu saistaudu veidošanos ( proliferāciju). Šādos gadījumos var rasties atsevišķu ķermeņa daļu (visbiežāk kāju, dzimumorgānu, retāk sejas) lieluma un konfigurācijas pārmaiņas — elefantiāze.

Ārstēšana

• Ja ir aizdomas par saslimšanu ar rozi, nekavējoties jāgriežas pie ārsta. Ārstēšana mājas līdzekļiem ir bīstama. Nedrīkst lietot mitrus apsējus. Ja ir smaga intoksikācija, nepieciešams ārstēties slimnīcā. Ārstēšanā izmanto antibiotikas, sulfanilamīdu preparātus. Jālieto vitamīniem bagāts uzturs (piena un dārzeņu ēdieni, daudz augļu). Nepieciešams fiziskais un garīgais miers. Pēc izveseļošanās jāvairās no fiziskas pārpūles, saaukstēšanās un pārkāršanas.

Profilakse

• Norūdīšanās, personiskās higiēnas ievērošana, kā arī savlaicīga un pareiza mikrotraumu apstrāde. Sevišķi tas jāievēro personām, kas slimojušas ar rozi.