Slimīgs stāvoklis, ko rada organisma vai tā daļu strauja atdzišana un pretošanās spējas mazināšanās.

Cēlonis

• Sevišķi bieži saaukstēšanos izraisa ilgstoša kāju salšana.

• Agrāk par saaukstēšanās slimībām sauca dažādas slimības, kas radīja paaugstinātu t vai sāpes, piemēram, gripu, plaušu karsoni, angīnu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu, neiralģiju, reimatismu, nefrītu.

• Tagad pierādīts, ka vairākumam šo slimību aukstums ir tikai veicinošs faktors, bet galvenā nozīme ir baktērijām vai vīrusiem.

• Saaukstēšanās būtība nav pilnīgi noskaidrota, jādomā, ka aukstums aktivē nepatogēno mikrofloru degunā, aizdegunē, mandelēs un mutes dobumā, mazinoties organisma pretestībai, šī mikroflora kļūst patogēna un var izraisīt iesnas, angīnu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu.

• Slimību veicina arī vairāki blakusapstākļi, fiziska vai garīga pārpūle, nepietiekams vitamīniem nodrošināts uzturs, pazemināts emocionālais tonuss utt.

Simptomi

• Saaukstēšanās pazīmes — klepus, iesnas, kakla sāpes, laušanas sajūta locekļos, svīšana, sirdsklauves, paaugstināta t.

Ārstēsana

• Tautas ārstēsanā var lietot upeņu vai aveņu ievārījumu un liepziedu, pelašķu vai kumelīšu tēju, vai arī ārsta izrakstītus, vai ieteiktus medikamentus.

Profilakse

• Lai organisms kļūtu noturīgs pret straujām t° maiņām, jānostiprina ādas kapilāri, to var panākt ar ikdienas higiēans vingrošanu, tai sekojošu mazgāšanos līdz jostasvietai un noberzēšanos ar sausu dvieli.

• Sākumā ieteicams mazgāties ar siltu, vēlāk ar istabas t° ūdeni, jāizvēlas apģērbs no dabiskiem materiāliem — vilnas, kokvilnas, jo tādā apģērbā gaiss cirkulē labāk, veļai labi jāuzsūc sviedri (arī norādīšanās).