Šankroīds

• Šankroīds ir akūta venēriska saslimšana, ko izsauc Djukera Unna Petresena baktērija. Infekcija tiek nodota dzimumkontakta ceļā, to raksturo liels daudzums sāpīgu čūlu uz dzimumorgāniem, limfmezglu bojājumi.  

Cēlonis

• Šankroīda izraisītājs ir baktērija Haemophilus ducreyi. 

• Inficēšanās notiek dzimumsakaru ceļā pārsvarā no personām, kas nodarbojas ar prostitūciju. Inficēšanos veicina ādas vai gļotādas bojājumi. Ļoti reti tiek konstatēta inficēšanās ne caur dzimukontakta ceļu.

• Atsevišķās iedzīvotāju grupās, kurās dzimumsakari notiek galvenokārt ar prostitūtām, šankroīdu atklāj biežāk nekā sifilisu. Bijušās Savienības valstīs šankroīds ir sastopams reti, pārsvarā tiek reģistrēti ievesti saslimšanas gadījumi.

• Šankroīda slimnieki var būt vienlaicīgi inficēti ar HIV-infrkciju, sifilisu un herpes vīrusu.

Simptomi

• Šankroīda inkubācijas periods vidēji ir 3-5 dienas, reizēm ieilgst līdz 7-10 dienām. Sievietēm inkubācijas periods ilgst 2-8 nedēļas. Pirmajā diennaktī pēc inficēšanās izraisītāja iekļūšanas vietā parādās spilgti sarkans plankums, kas pakāpeniski palielinās. Nākamajā diennaktī centrā izveidojas pūslītis, pēc kura atvēršanas, pēc 3-4 dienām kopš inficēšanās, izveidojas ļoti sāpīga čūla, kas strauji palielinās izmērā. 4-5 dienā čūla ir neregulārā apļa formā, ko ieskauj iekaisuma josla. Pēc 2-3 nedēļām procesa attīstība apstājas. Vieglajos sadzīšanas gadījumos sadzīšana notiek pēc 1-2 mēnešiem kopš inficēšanās, procesu noslēdz rētošanās.

Parasti šankroīda čūlas lokalizējas uz dzimumorgāniem:

• vīriešiem uz dzimumlocekļa priekšādiņas iekšējās lapiņas un malas, uz dzimumlocekļa rievas un saitītes;
• sievietēm uz lielajām un mazajām kaunuma lūpām, klitora, retāk uz kaunuma ādas, gurnu iekšējās virsmas, ap taisno zarnu. Ir aprakstīti mutes dobuma šankoīda gadījumi.   

• Šankroīda čūlas ir ar nelīdzenām, robainām malām, dziļu izrobotu dibenu, kas pārklāts ar dzeltenīgu aplikumu. Čūlu ieskauj akūta iekaisuma josla, infiltrācijas nav. Ir raksturīga asiņošana, pieskaroties- sāpes. Atdalījumi ir strutaini vai asiņaini-strutaini. Atdalījumiem nokļūstot uz apkārt esošiem audumiem notiek infekcijas auto inokulācija. Pēc 3-4 nedēļām šankroīda čūla sāk attīrīties, samazinās strutu atdalījumi, čūlas dibenu pārklāj granulācijas un pakāpeniski (pēc 1-2 mēnešiem) notiek sadzīšana, izveidojot rētu.

Šankroīda klīniskās formas:

• piltuvveidīgā (dziļa čūla, kas izvietota uz dzimumlocekļa galviņas kakliņa)  
• gangrenozā (gangrenozs audu sabrukums uz dzimumlocekļa galviņas)
• difteroīdā (čūlas pārklātas ar zaļgan-pelēku fibrinozu aplikumu)
• impetigo veida (klīniski līdzīgs impetigi)
• serpingiozā (čūla dzīst ar rētošanos no vienas malas un ar palielināšanos no otras)
• folikulāra (veidojas liels daudzums sīku čūlu)  
• jauktā.

• Imunitāte pēc mīkstā šankra pārslimošanas neveidojas.

Komplikācijas

• limfangīts (novēro kā blīvu, sāpīgu saiti uz dzimumlocekļa muguriņas un uz kaunuma lūpu ārējās virsmas) 
• reģionāls limfadenīts (bubons) (parādās pēc 2-3 nedēļām kopš inficēšanās, to raksturo viena vai vairāku limfmezglu vienpusēja palielināšanās)
• fimoze (priekšādiņas tūska, dzimumlocekļa galviņu nevar redzēt)  
• parafimoze (priekšādiņas tūska, kas atrodas aiz dzimumlocekļa galviņas, šeit, dēļ priekšādiņas gredzena tūskas spiediena uz audiem, var būt dzimumlocekļa galviņas gangrēna).

Diagnostika

•  Balstās uz anamnēzi, klīnisko ainu un laboratorisko diagnostiku. 

• Čūlas un limfātisko mezglu strutainie atdalījumi ir jāizmeklē uz šankroīda izraisītāja klātbūtni.

• Izmanto sekojošus laboratoriskās izmeklēšanas metodes: mikroskopisko, kultūras, imunofermentās analīzes, polimerāzes ķēdes reakciju.  

Ārstēšana

• Pielieto – azitromicīnu, ceftriaksonu, eritromicīnu, ciprofloksacīnu

Profilakse

• Šankroīda profilaksi veic, ņemot vērā kopējos pasākumus, kas novērš inficēšanos ar slimībām, kas tiek nodotas dzimumkontaktu ceļā. Personām, kurām ir dzimumattiecības ar šankroīda slimniekiem, ir jāveic izmeklēšana un ārstēšana.