Sarkoma

Ļaundabīgs saistaudu audzējs.

Cēlonis

  • Traumas, hroniski iekaisumi, embrionālie aizmetņi, kas palikuši audos organisma attīstības traucējumu rezultātā.
  • Nereti slimo jauni cilvēki, sievietes retāk nekā vīrieši, plašāk izplatīta kaulu sarkoma (kaulu audzēji), mīksto audu sarkoma sastopama retāk, tā biežāk veidojas muskuļaudos.

Simptomi

  • Parasti tiek skarta augšstilba muskulatūra, retāk iegurņa un plecu joslas vai muguras muskulatūra, šī sarkomas ātri progresē, var sasniegt lielus apmērus, tās raksturīga īpašība — atkārtota augšana iepriekšējā vietā pēc operācijas, šos audzējus grūti laikā pamanīt, jo tie bieži vien nerada nekādus jūtamus traucējumus.
  • Viena no mīksto audu sarkomām — fibrosarkoma — satur diezgan daudz saistaudu un nav tik ļaundabīga — aug un izplatās lēni.
  • Vēdera dobuma sarkoma skar vēdera dobuma mugurējās daļas (retroperitoneālās telpas) audus.
  • Īpašu vietu ļaundabīgo audzēju vidū ieņem asinsrades orgānu sarkoma, kas biežāk skar limfmezglus (limfātiskās sistēmas ļaundabīgie audzēji).

Ārstēšana

  • Nosaka sarkomas raksturs, staru terapiju lieto samērā reti, izņēmums ir limfosarkoma, ari acs dobuma sarkoma.
  • Pēdējos 15—20 gadus plašāk lieto ķīmiskus preparātus, pievadot tos tieši audzējam.
  • Galvenā nozīme ir ķirurģiskām metodēm, nereti jāveic plašas operācijas, papildus lietojot ķīmijas un staru terapiju.

Profilakse

  • Laikus jāārstē dažādi sasitumi, asinsizplūdumi audos, kā arī jebkurš iekaisuma process kaulos, muskuļos vai limfātiskajā sistēmā (ilgstoši palielināti limfmezgli jāoperē).