Sēklinieki

  • Vīrieša pāra dzimumdziedzeris, izstrādā vīrišķās dzimumšūnas — spermatozoīdus un hormonu testosteronu, kas nosaka sekundāro dzimumpazīmju attīstību.
  • Embrionālajā periodā sēklinieki attīstās no indiferenta aizmetņa vēdera dobumā un īsi pirms dzimšanas kopā ar piedēkli un sēklvada sākumdaļu noslīd sēklinieku maisiņā, ja sēklinieku attīstība ir traucēta, noslīdēšana var aizkavēties un viens vai abi sēklinieki paliek vēdera dobumā vai cirkšņu kanālos (sēklinieka aizture).
  • Sēklinieki pilnīgi nobriest 14—16 gadu vecumā, tie ir olveidīgi, garums 4—4,5 cm, platums 2,5— 3,5 cm, biezums 2—3 cm, masa 20— 30 grami.
  • Sēklinieku mugurējai malai pieguļ tā piedēklis (epididymis). No ārpuses sēkliniekus un tā piedēkli klāj zilgani bāls, blīvs, šķiedrains saistaudu apvalks, kas mugurējā malā kļūst biezāks un izveido videni, no tās iet plānas starpsienas, kas sēkliniekus sadala 250—300 daiviņās, kurās atrodas līkumoti sēklas kanāliņi, katra kanāliņa garums ir 70—80 cm, visu kanāliņu kopgarums apmēram 200—300 metri.
  • Kanāliņus no iekšpuses klāj spermatogēnais epitēlijs, no kura attīstās spermatozoīdi. Līkumotie sēklas kanāliņi galā iztaisnojas un, ieejot videnē, izveido tīklu, no šā tīkla tālāk sākas 12—18 sēklinieku izvadkanāliņi, tie ieiet sēklinieku piedēkļa galvā un tur saplūst vienā kopējā 5—6 m garā sēklinieku piedēkļa izvadā, kas pāriet sēklvadā, tādējādi spermatozoīdi no rašanās vietas — līkumotiem sēklas kanāliņiem — līdz sēklvadam noiet garu ceļu, pa kuru tie pārvietojas pasīvi, jo jaunie, tikko attīstījušies spermatozoīdi bīda uz priekšu vecākos, agrāk radušos.
  • Hormonu testosteroni izstrādā īpašas intersticiālas šūnas, kas atrodas saistaudos starp līkumotiem sēklas kanāliņiem, ja šūnu funkcija ir traucēta vai sēklinieki izoperēti (kastrācija), sekundārās dzimumpazīmes samazinās vai izzūd, balss kļūst augstāka — līdzīga sievietes balsij, pārstāj augt bārda un ūsas, taukaudi nogulsnējas pēc sieviešu tipa, mainās psihe.