Psihiski traucējumi.

Cēlonis

• Radušies sakarā ar dažādām somatiskām slimībām, kā arī infekcijas slimībām un intoksikāciju un ir viens no pamatslimības simptomiem.

• Simptomātiskās psihozes klīniskā aina nav specifiska un dažādu somatisku slimību un intoksikāciju gadījumā var būt līdzīga.

• Pie simptomātiskās psihozes pieder infekcijas psihozes, intoksikācijas psihozes, asinsvadu bojājumu radītās psihozes, progresējošā paralīze, traumatiskās psihozes, alkohola psihozes.

• Simptomātiskās psihozes var būt akūtas (ilgst parasti dažas stundas vai dienas) un ieilgušas (ja kaitīgais faktors darbojas ilgstoši un spēcīgi), dažreiz pēc smagām ieilgušām simptomātiskajām psihozēm izveidojas encefalopātija.

• Viens un tas pats kaitīgais faktors var radīt gan akūtās, gan ieilgušās simptomātiskās psihozes. Nozīme ir ārējiem faktoriem (to intensitātei, iedarbības ilgumam) un arī organisma reaktivitātei.

Simptomi

• Akūtās simptomātiskās psihozes parasti izpaužas apziņas traucējumu veidā, var būt arī epilepsijai līdzīgs uzbudinājums un akūta halucinoze.

• Epilepsijai līdzīgā uzbudinājuma laikā slimnieks pārdzīvo bailes, murgus un dzirdes halucinācijas — bēg, aizstāvas, kliedz, sejā ir baiļu izteiksme, akūtais stāvoklis beidzas pēkšņi ar dziļu miegu, kas ilgst dažas minūtes vai dažas stundas.

• Akūtai halucinozei raksturīgi pēkšņi dzirdes halucināciju uzplūdi — slimnieks sadzird balsis, kas pavēl, apspriež viņa rīcību, bieži dzirdami dialogi, slimnieks ir apjucis, satraukts un nobijies.

• Ieilgušās simptomātiskās psihozes izpaužas afektīvos traucējumos un murgos, depresija bieži saistīta ar satraukumu, bailēm, nemieru, trauksmes sajūtu, reizē var būt arī halucinācijas.

• Maniakāliem stāvokļiem nav raksturīgs īpašs darbīgums, kustīgums, vairāk jūtamas astēnijas pazīmes, dažkārt eiforija, reizēm novērojami īslaicīgi pārejoši atmiņas traucējumi.

Ārstēsana

• Ārstē pamatslimību, lieto nomierinošus un neiroleptiskus līdzekļus.