Sirds un asinsvadu slimības

• Sirds un asinsvadu slimības ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā. Tās ir visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā (55% no visiem nāves gadījumiem).

• Biežāk sastopamās sirds un asinsvadu slimības pakāpeniski attīstās vairāku gadu laikā, līdz ar to ir jāpievērš uzmanība simptomiem, kuri var savlaicīgi brīdināt par slimības attīstību. Pamanot pirmos sirds un asinsvadu slimības simptomus, ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta, lai šīs slimības spētu agrīni atklāt un uzsākt ārstēšanu.

Biežākās sirds un asinsvadu slimības un to simptomi, kuru gadījumā jāvēršas pie ģimenes ārsta:

Stenokardija

• Stenokardija – rodas, ja sirds muskulis nesaņem pietiekami daudz ar skābekli bagātinātas asinis.

Simptomi

• Diskomforts vai sāpes krūšu kurvī aiz krūšu kaula, retāk var izpausties arī rajonā virs nabas, žoklī, rokās, plecos, pirkstos, kā arī mugurā – starplāpstiņu rajonā. Stenokardiju var pavadīt elpas trūkums, var būt arī vājuma sajūta, slikta dūša, nemiers, nāves bailes. Stenokardijas lēkmes ilgums parasti ir 1–3 minūtes, kopumā nepārsniedzot 10 minūtes. Raksturīgi, ka sāpes uznāk fiziskas aktivitātes, slodzes vai emocionāla stresa laikā. Savukārt, kad sāpes pāriet, cilvēks atkal jūtas vesels.

• Neārstēta stenokardija var novest pie miokarda infarkta!

Hipertensija

• Hipertensija – slimība ar ilgstoši paaugstinātu asinsspiedienu. Par paaugstinātu asinsspiedienu tiek uzskatīts asinsspiediens virs 140/90 milimetriem dzīvsudraba staba (mmHg), savukārt par optimālu arteriālais asinsspiedienu visos vecumos uzskata 120/80 mmHg.

Simptomi

• Galvassāpes (bieži pakauša rajonā), reibonis, nervozitāte, sirdsklauves, kā arī sāpes sirds apvidū. Tomēr nereti paaugstināts asinsspiediens var neradīt nekādas sajūtas, un cilvēks par to uzzina, kad jau radušās kādas komplikācijas.

• Hipertensija var izraisīt hemorāģisko insultu jeb asins izplūdumu smadzenēs, veicināt vai izraisīt koronāru sirds slimību un miokarda infarktu! Augsts asinsspiediens nelabvēlīgi iedarbojas uz asinsvadu sieniņām, veicina aterosklerozes veidošanos!

Sirds mazspēja

• Sirds mazspēja – hroniska sirds mazspēja ir stāvoklis, kad sirds funkcijas traucējumi izraisa sirds nespēju sūknēt asinis atbilstoši audu vajadzībām.

Simptomi

• Pieaugošs elpas trūkums, kas slimības sākuma stadijā parādās pie slodzes, vēlāk – arī miera stāvoklī, regulārs vājums un nespēks, paātrināta sirdsdarbība, tūska atsevišķās ķermeņa daļās, svara pieaugums var liecināt par stāvokļa pasliktināšanos, tādēļ minēto sūdzību gadījumā būtu nekavējoties jāvēršas pie ārsta.

• Smaga sirds mazspēja samazina cilvēka dzīves kvalitāti un diemžēl palielina mirstības risku!

Ateroskleroze

• Ateroskleroze – viena no visbiežāk sastopamajām hroniskajām asinsvadu slimībām, kas veidojas visas dzīves laikā un kas izpaužas kā taukiem līdzīgu vielu, galvenokārt holesterīna, nogulsnēšanās asinsvadu sieniņās.

Simptomi

• Aterosklerozei var nebūt izteiktu simptomu, bet, neārstēta, tā var kļūt par iemeslu citām sirds un asinsvadu slimībām, tostarp, infarktam, insultam, stenokardijai un citām. Aterosklerozi precīzi diagnosticēt var kardiologs, veicot papildus izmeklējumus.
• Sirds un asinsvadu slimības un to simptomi, kas liecina par akūtu un dzīvībai bīstamu situāciju, kad nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot 113!

Miokarda infarkts

• Miokarda infarkts – rodas, ja sirds artērijas tiek nosprostotas, piemēram, ar trombu, tad daļa sirds muskuļa asins apgādi nesaņem un audi atmirst.

Simptomi

• Pēkšņas sāpes krūtīs, kas var būt – dedzinošas, žņaudzošas, plēsošas, izstarojošas. Sāpes var pavadīt elpas trūkums un svīšana. Tās var ilgt 10-15 minūtes un ilgāk. Dažkārt infarkts var noritēt arī bez izteiktām sāpēm vai tās var būt jūtamas citās ķermeņa daļās (vēderā, kaklā, lāpstiņas rajonā). Tāpat var būt sirdsklauves – sajūta, ka sirds sitas pārāk lēni vai pārāk strauji, nāves bailes, kā arī galvas reibonis un pārmērīgs nogurums, slikta dūša vai vemšana. Var parādīties negaidītas sāpes krūtīs atpūtas mirklī.

• Ja skābekli saturošo asiņu plūsma netiek ātri atjaunota, var apstāties sirdsdarbība un iestāties nāve.

Ārstēšana

• Parasti pirmais, ko iesaka ārsts, lai samazinātu sirds slimību attīstības riskus, ir mainīt dzīvesveidu, proti, mainīt uztura paradumus, dodot priekšroku sirdij veselīgiem produktiem, samazināt sāls un cukura daudzumu uzturā, atmest smēķēšanu, ik nedēļu vismaz 150 minūtes veltīt tādām fiziskām aktivitātēm kā skriešana, braukšana ar divriteni, vingrošana vai peldēšana.

• Tomēr, ja sirds un asinsvadu slimības jau ir ielaistas, ar dzīvesveida maiņu var būt par maz, un nepieciešams uzsākt ārstēšanos. Tāpēc ir svarīgi ikvienam zināt sirds un asinsvadu slimību simptomus un prast atpazīt dzīvībai bīstamas situācijas, kad nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

• Sirds un asinsvadu slimības un to simptomi, kas liecina par akūtu un dzīvībai bīstamu situāciju, kad nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot 113!