Sirds

• Asinsrites sistēmas centrālais orgāns, kas dzen asinis pa lielo un mazo asinsrites loku. Sirds atrodas krūškurvī virs diafragmas, 2/3 pa kreisi, bet 1/3 pa labi no ķermeņa viduslīnijas.

• Sirdij ir konusa forma. Tās pamatne vērsta uz augšu un mugurpusi. Sirds galotne vērsta uz priekšpusi un uz leju. Sirds priekšējā virsma atrodas aiz krūšu kaula un ribām, apakšējā virsma pieguļ diafragmai, bet mugurējā vērsta pret mugurkaulu un barības vadu. No sāniem sirdij pieguļ plaušas.

• Sirds garums 12 — 13 cm, platums 9 — 10,5 cm, biezums 7 — 8 cm, tās masa vīriešiem vidēji 300 grami, bet sievietēm apmēram 250 grami.

• Nepārtraukta starpsiena sirdi sadala 2 daļās — labajā un kreisajā. Pa labo plūst venozas, pa kreiso — arteriālas asinis. Katrai sirds pusei ir savs priekškambaris un kambaris. Tādējādi sirdij ir 4 dobumi: 2 priekškambari pie pamatnes un 2 kambari — tuvāk galotnei.

• Starpsienā starp abiem priekškambariem embrionālajā periodā ir ovāla atvere, kas pēc dzimšanas aizaug, pārvērsdamās ovālajā bedrītē. Dažreiz tā neaizaug; tad jaundzimušajam venozās asinis sajaucas ar arteriālajām asinīm un no kreisā priekškambara caur kreiso kambari nonāk lielajā asinsrites lokā. Šo defektu novērš ar operāciju.

• Sirds labajā priekškambarī pa augšējo un apakšējo dobo vēnu ieplūst venozas asinis no lielā asinsrites loka, bet kreisajā priekškambarī pa plaušu vēnām arteriālas asinis no plaušām. Priekškambaru tilpumu palielina austiņas to priekšējās virsmas.

• Katru priekškambari ar attiecīgo kambari savieno atvere, par kuru asinis nokļūst kambarī. Pie atveres labajā kambarī atrodas trīsviru vārstulis, bet kreisajā — divviru vārstulis.

• Vārstuļi sastāv no trīsstūrainām virām. To pamatnes pieaug pie atveres malām, bet no abām pārējām viru malām iet cīpslainās stīgas uz papillārajiem (konusveida) muskuļiem. No labā kambara, tam saraujoties, asinis pa plaušu stumbra atveri nonāk plaušu stumbrā, bet no kreisā kambara — pa aortas atveri aortā. Abām šīm atverēm ir vārstuļi, kas sastāv no 3 pusmēnessveida kabatām. Kambariem saraujoties, šie vārstuļi atveras, bet atslābstot aizveras un neļauj asinīm plūst atpakaļ sirdī. Ja kāds patoloģisks process bojā sirds vārstuļus, asinis nevar normāli plūst cauri sirdij un rodas smagi traucējumi visā asinsrites sistēmā.

Sirds sienai ir 3 kārtas:

• iekšējā — endokards,
• vidējā — miokards,
• ārējā — epikards.

• Endokards izklāj visus sirds dobumus no iekšpuses un pārklāj papillāros muskuļus un cīpslainās stīgas.

• Miokardu (muskuļkārtu) veido sirds šķērssvītru muskulatūra. Tā biezums visās sirds daļās nav vienāds. Visbiezākā muskuļkārta ir kreisajā kambarī (10 — 15 mm), jo tas veic vislielāko darbu — dzen asinis pa lielo asinsrites loku. Divreiz plānāka tā ir labajā kambarī (5 — 8 mm), kas dzen asinis tikai pa mazo asinsrites loku. Priekškambaros, no kuriem asinis plūst tikai uz kambariem, miokarda biezums ir 2 — 3 mm.

• Epikards sedz sirds ārējo virsmu un vienlaikus ir sirds somiņas viscerālā lapa. Pati sirds somiņa veido noslēgtu maisu ap sirds. Tai ir 2 kārtas — ārējā, kas saaug ar apkārtējiem orgāniem (pleiru, diafragmu) un iekšējā, kas sadalās parietālajā un viscerālajā lapā. Parietālā lapa saaug ar somiņas ārējo kārtu, bet viscerālā lapa veido epikardu. Starp abām lapām atrodas neliels spraugveida dobums ar serozu šķidrumu, kas novērš berzi starp sirds virsmu un somiņu.

• Sirdi inervē veģetatīvā nervu sistēma. Parasimpātiskās šķiedras uz sirds atzarojas no klejotājnerva, to impulsi pavājina un palēnina sirds saraušanos. Simpātiskās šķiedras uz sirds iet no simpātiskajiem stumbriem, un to impulsi pastiprina un paātrina sirdsdarbību

• Sirdij piemīt automātisms, kas saistīts ar īpašu atipisku muskuļšūnu veidojumiem (sirds vadīšanas sistēma). Šīs šūnas saglabājušas embrionālās attīstības stadijas iezīmes. Tajās maz miofibrillu, bet daudz sarkoplazmas.

Šādu muskuļšūnu veidojumi ir:

• sinusa un priekškambara (sinuatriālais) mezgls labā priekškambara sienā;
• priekškambara un kambara (atrioventrikulārais) mezgls priekškambaru starpsienā un
• priekškambaru un kambaru (atrioventrikulārais) kūlītis, kas pāriet kambaru starpsienā un sadalās 2 kājiņās. Šīs kājiņas zarodamās nonāk līdz papillārajiem muskuļiem.

• Sinusa un priekškambara mezgls ir vadošā daļa, kas dod ritmiskus impulsus, izraisot sirds automātisku saraušanos. Ierosa no sinusa un priekškambara mezgla izplatās pa abiem priekškambariem, un tie kontrahējas. Visi specifiskās muskulatūras veidojumi nevada ierosu vienlīdz ātri, vislēnāk tā izplatās priekškambaru un kambaru mezglā, tāpēc priekškambari spēj sarauties, pirms sākas kambaru saraušanās (sistole).

• Ja impulsu pārvade no priekškambariem uz kambariem ir traucēta, rodas sirds blokāde, kad priekškambari un kambari darbojas katrs savā ritmā — kambari retāk nekā priekškambari, jo priekškambaru un kambaru kūlīša šūnām ir vājāks automātisms un tās rada zemākas frekvences impulsus.