Smadzeņu satricinājums – (latīņu – commotio cerebri)

• Smadzeņu satricinājuma gadījumā nav novērojamas makroskopiskas pārmaiņas smadzenēs, bet ir traucēta to funkcija. Var būt sīki punktveida asins izplūdumi, neliela smadzeņu tūska, pārejoši veģetatīvās nervu sistēmas un smadzeņu asinsvadu inervācijas , traucējumi.

Cēlonis

• Galvas trauma (saņemot triecienu vai atsitot galvu)

Simptomi  

• Samaņas zaudēšana vieglākos gadījumos uz dažām minūtēm, smagākos — pat līdz dažām dienām; slikta dūša, vemšana, reizēm sprandas stīvums, galvassāpes, reibonis. Pēc samaņas atgūšanas nereti parādās atmiņas traucējumi, parasti cilvēki neatceras to, kas bijis tieši pirms traumas, neorientējas laikā un telpā. Pulss lēns, spraigs, elpošana virspusēja, acu zīlītes paplašinātas. Pakāpeniski šie simptomi samazinās un izzūd, kaut gan smadzeņu satricinājuma sekas — galvassāpes, reiboņi, nogurums, apātija, samazinātas darbaspējas — var palikt 1—2 gadiem.
• Atsevišķos gadījumos pēc smadzeņu satricinājuma var izveidoties neiroze (pastiprināta uzbudināmība, nervozitāte, garastāvokļa maiņa).

Ārstēšana

• Pilnīgs miers — jāievēro gultas režīms, kura ilgumu nosaka ārsts, atkarībā no satricinājuma smaguma. Lietot nomierinošus un pretsāpju līdzekļus, dažreiz jāpazemina asinsspiediens – smagos gadījumos veic lumbālpunkciju.

• Ja ir ilgstošas galvassāpes, līdzsvara un asinsrites traucējumi, pielieto arī veģetatīvās nervu sistēmas gangliju blokādi u.c., speciālas ārstēšanas metodes. Ja slimnieks pietiekami ilgi ievēro pilnīga miera režīmu, nervu sistēmas darbības traucējumi pēc smadzeņu satricinājuma ātri izzūd.