Psihiski traucējumi, kas radušies pēc dažādām somatiskām neinfekcijas slimībām un ir pamatslimības simptoms, pieder pie simptomātiskajām psihozēm.

• Somatogēnās psihozes var būt akūtas un ieilgušas, pēc to izbeigšanās var palikt encefalopātija.

• Visbiežāk somatogēnās psihozes rodas sakarā ar sirds un asinsvadu mazspēju, miokarda infarktu, ļaundabīgu audzēju.

Simptomi

• Sirds un asinsvadu mazspējas gadījumos akūtā stāvoklī var rasties apdullums, hroniskā stāvoklī — vājums, apātija, interešu un aktivitātes trūkums, atmiņas traucējumi.

• Somatogēnās psihozes gaita viļņveidīga un atkarīga no pamatslimības, ja ir akūts miokarda infarkts, novērojamas bailes, trauksme, nemiers, pēc tam var iestāties apdullums, orientācijas traucējumi.

• Izveseļošanās periodā var būt gan pacilāts garastāvoklis, tieksme darboties, kustēties, gan depresija un aizdomīgums, hipohondrija — pārmērīga uzmanība pret savām somatiskajām sajūtām un veselību.

• Raksturīgi arī patoloģiskie stāvokļi, kuri izpaužas eiforijā un kuru laikā trūkst slimības apziņas. Ļaundabīgu audzēju gadījumā dominē astēnija, garastāvokļa svārstības.

• Somatogēnās psihozes rodas, iestājoties kaheksijai, tad iespējama dziļa apātija un pat apziņas aptumšošanās.

Ārstēšana

• Ārstē pamatslimību.