Plakantārpu tipa parazītiski tārpi.

• Tiem ir ļoti spēcīgi attīstīti hermafrodītiska tipa dzimumorgāni. No sūcejtārpu olām attīstās kāpuri, kas spēj patstāvīgi eksistēt ārējā vidē. Daudzi sūcejtārpi attīstās bez saimnieka maiņas, citi — ar saimnieku un paaudžu maiņu.

• Pazīstamas vairāk nekā 1000 sūcejtārpi sugas, no tām medicīnā svarīgākās ir sibīrijas jeb kaķa trematode, kas ierosina opistorhozi, aknu fasciola — ierosina lasciolozi, ķīnas trematode — parazitē aknās, dažādas asins trematožu (schisrosoma) sugas — venozajos asinsvados.

• Sūcejtārpu ierosinātās slimības — trematodozes sastopamas retāk nekā nematodozes (ieross — nematodes) un cestodozes (ieross — lenteņi). Sūcejtārpi parasti ir lapveidīgi, uz ķermeņa 2 vai vairāki piesūcekņi. Viens no tiem ķermeņa priekšgalā ap mutes atveri, otrs — krūšu rajonā (veic piestiprināšanās orgāna funkcijas).

• Sūcejtārpu gremošanas orgānu sistēma sākas ar muti, tai seko muskuļots barības vads un sazarota zarna, kas stiepjas gar ķermeņa sāniem.

• Vairākumam sūcejtārpiem starpsaimnieks ir dažādas gliemežu sugas, kuru ķermenī attīstās un vairojas sūcējtārpu kāpuri. Atsevišķu sūcejtārpu sugām attīstības cikls noris ar papildsaimnieku (zivis).

• Definitīvais saimnieks (organisms, kurā attīstās dzimumgatavi parazīti), arī cilvēks, invadējas, ja ēd jēlas vai nepietiekami izvārītas vai izceptas zivis.