Tiki

Tiki

Nopietna un diezgan izplatīta medicīniska problēma, it sevišķi runājot par bērnu veselību.

Cēlonis

Tie var pavadīt tādas saslimšanas kā depresija, uzmanības un hiperaktivitātes sindroms, kā arī nopietnas psihiskas saslimšanas. Tikus kā patstāvīgu saslimšanu lielākoties saista ar ģenētiskām īpatnībām. Neskatoties uz to, ka liela loma tiku attīstībā ir iedzimtībai, nozīmīga ir arī augošā bērna apkārtējā vide. Piemēram, nepārtrauktie ierobežojumi, aizliegumi un aizradījumi nomāc bērna brīvības sajūtu, viņa aktivitātes, kas var novest pie tikiem vai psihiskiem, emocionāliem traucējumiem. Savukārt visatļautība vai vienkārši vecāku uzmanības trūkums arī negatīvi ietekmē mazā cilvēka personības attīstību un kā viena no izpausmēm var būt tiki. Nereti šādi traucējumi var parādīties kādu laiku pēc pārslimotas infekcijas vai citas smagas saslimšanas.

Tiku izpausmi provocē stresa situācija. Šādos brīžos bērnam it īpaši nozīmīgs ir pieaugušo atbalsts un uzmanība. Bērns var ar laiku iemācīties nomākt šo patvaļīgo kustību izpausmi, bet ir ļoti svarīgi, lai pēc tam viņam būtu iespēja kādā citā veidā „izlādēt” savas emocijas (piem., aktīva sporta spēlē). Pretējā gadījumā bērnam var parādīties miega traucējumi, slapināšana gultā, nakts šausmas, garastāvokļa maiņa, koncentrēšanās grūtības, ātra nogurdinātība.

Simptomi

Tikiem raksturīgas ātras, stereotipiskas, atkārtotas, neritmiskas kustības vai arī atkārtotas skaņas, vārdi, kas parādās pēkšņi un ir daļēji pakļauti cilvēka gribai. Visbiežāk tiek novērota sejas muskuļu vai ekstremitāšu raustīšanās. Tiki ir sastopami 20% bērnu un pusaudžu vecumā, katram piektajam bērnam! Kritiskais ir 2 gadu un 7 – 11 gadu vecums. Tiku raksturojums un lokalizācija var mainīties atkarībā no garastāvokļa un apkārtējiem apstākļiem, piemēram, pacientam iesākumā ir novērojama plakstiņu raustīšanās, ko nomaina patvaļīgas kustības plecu joslā. Tiki praktiski var pāriet, bērnam nodarbojoties ar kaut ko interesantu (spēlējoties, lasot), savukārt tie pastiprinās ja viņam, piemēram, nākas ilgstoši atrasties vienā pozā (nodarbības laikā vai transportā).

Ārstēšana

Lai noskaidrotu, kas īsti notiek, ir absolūti nepieciešama speciālista (neirologa, psihologa, psihiatra) konsultācija.

Tiku ārstēšanā ir daži virzieni:

Ir svarīgi atcerēties, ka ārsts var nozīmēt ārstēšanu, bet ikdienā to veic bērna vecāki. Ir nepieciešams izslēgt pēc iespējas tikus provocējošos faktorus. Svarīga loma ir bērna miega un ēšanas režīmam. Vajag nodrošināt viņu ar pareizu uzturu. Tagad ir ļoti plašas iespējas izveidot pilnvērtīgu uzturu visai ģimenei, jo uz daudzu pārtikas produktu iepakojuma ir norādīta precīza informācija par to sastāvu. Nervu sistēmas attīstībai un labai funkcionēšanai ir nepieciešama glikoze kā enerģijas avots, B grupas vitamīni, īpaši svarīgas ir polinepiesātinātās taukskābes, kas lielā daudzumā ir atrodamas treknajās jūras zivīs, riekstos, augu taukvielās. Jaunais margarīns Rama Idea! ir domāts speciāli bērniem, jo ir bagātināts ar minētajām nepieciešamajām vielām. Jāseko, lai būtu adekvātas fiziskas aktivitātes.

Prognostiski, ja tiki parādas līdz 3 gadu vecumam, visdrīzāk tas ir kādas nopietnas saslimšanas simptoms. Tikiem 3-6 gadu vecumā ir raksturīga ilgstoša norise, pat līdz pusaudžu vecumam. Vislabāka prognoze ir bērniem, kam tiki parādāss 6 – 8 gadu vecumā, jo tie diezgan ātri pāriet, neatstājot nekādas sekas.

Daži fakti par nervu tikiem:

Tikus biežāk sastop zēniem nekā meitenēm
Bērniem tie izpaužas agrāk nekā tas, iespējams, izpaudies viņu vecākiem
Tiku izcelsmē ir svarīgi trīs faktori: iedzimtība; audzināšanas kļūdas; stresa situācija
Ja bērnam ir tiki, bieži vien kādam no radiniekiem – vīriešiem arī ir bijis šāds traucējums, savukārt tiek noskaidrots, ka pa sieviešu līniju ģimenē ir bijušas neirozes
Tiki var ilgt no dažām stundām līdz daudziem gadiem
Tiku biežums var mainīties dienas laikā
Tikus ir ieteicams nofilmēt, lai ārstam būtu precīza informācija par notiekošo, tad var ātrāk uzstādīt diagnozi un savlaicīgi uzsākt nepieciešamo ārstēšanu