Ilgstoša, nepārtraukta nervu centru ierosa vai muskuļaudu sasprindzinājums, kas nerada nogurumu.

Cēlonis

• Tonuss ir reflektorisks, to izraisa aferentie impulsi, kas pa jušanas nerviem ieplūst attiecīgajos nervu centros.

Nervu centru un ar tiem saistīto perifērisko orgānu tonusu svārstības rada 3 galvenie faktori:

• aferento impulsu plūsmas intensitāte,
• asinīs cirkulējošo hormonu u.c. vielu daudzums,
• centrālās nervu sistēmas centru savstarpējās attiecības un cilvēka emocijas.

Nervu centru tonusa svārstības izraisa attiecīgā orgāna tonusa maiņu, piemēram, vazomotoru centra tonusa paaugstināšanās sašaurina asinsvadus, jo to sienās palielinās gludās muskulatūras sasprindzinājums. Vazomotoru centra tonusu uztur aferentie impulsi no sirds, asinsvadu u.c. refleksogēnajām zonām.

• Skeleta muskuļu normālu tonusu uztur un pielāgo ķermeņa stāvokļa maiņām un darba kustībām ļoti sarežģīts nervu mehānisms, kas koordinē nervu centru tonusu galvas smadzeņu lielo pusložu garozā un zemgarozas kodolos, smadzenītēs, iegarenajās un muguras smadzenēs.

• Normāla tonusa trūkumu (atoniju) skeleta un iekšējo orgānu muskuļos var radīt nepietiekams uzturs, nervu sistēmas traucējumi, infekcijas slimības vai iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi. Pazemināts (hipotonija), tāpat kā stipri paaugstināts (hipertonija) skeleta muskulatūras tonuss rada smagus kustību traucējumus.